Eiropas pūliņi dažādot enerģijas piegādātājus nebūs pietiekami, lai tā spētu pārdzīvot ziemu bez Krievijas gāzes, brīdinājis Starptautiskās enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols, mudinot ieviest tūlītējus pasākumus pieprasījuma samazināšanai.
Eiropas pūliņi dažādot enerģijas piegādātājus nebūs pietiekami, lai tā spētu pārdzīvot ziemu bez Krievijas gāzes, brīdinājis Starptautiskās enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols, mudinot ieviest tūlītējus pasākumus pieprasījuma samazināšanai.
Foto: Brook Mitchel/AFP/SCANPIX

Eiropai jāaktivizē gāzes piegādātāju meklējumi, lai tā spētu pārdzīvot ziemu bez Krievijas gāzes 35

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
VIDEO. McDonald’s darbiniece šauj uz klientu, kurš pasūdzējies par pasūtījumu 23
TV24
Zaržeckis: Visliekāko nodokli vajadzētu uzlikt cukuram
Lasīt citas ziņas

Eiropas pūliņi dažādot enerģijas piegādātājus nebūs pietiekami, lai tā spētu pārdzīvot ziemu bez Krievijas gāzes, brīdinājis Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) vadītājs Fatihs Birols, mudinot ieviest tūlītējus pasākumus pieprasījuma samazināšanai.

Jāturpina alternatīvu enerģijas piegādātāju meklējumi

CITI ŠOBRĪD LASA

Birola komentāri izskanējuši pēc tam, kad Eiropas Savienība un Azerbaidžāna šonedēļ parakstīja vienošanos par gāzes importa dubultošanu dažu gadu laikā no energoresursiem bagātās Kaspijas jūras valsts.

Taču Birols norāda: “Ir kategoriski nepietiekami tikai paļauties uz gāzi no avotiem ārpus Krievijas – šīs piegādes vienkārši nav pieejamas tādos apmēros, kas nepieciešami, lai aizstātu piegāžu trūkumu no Krievijas.”

“Tā tas būs pat tad, ja gāzes piegādes no Norvēģijas un Azerbaidžānas plūdīs maksimālā apmērā, ja piegādes no Ziemeļamerikas saglabāsies tuvu pērnā gada līmenim, ja iekšzemes gāzes ieguve Eiropā turpinās nesenās tendences un ja sašķidrinātās dabasgāzes ieplūde palielināsies līdzīgā tempā, kā tas tika novērots pirmajā pusgadā,” skaidro Birols.

Vienlaikus Eiropas valstis šobrīd gaida, vai Krievija šonedēļ atjaunos gāzes piegādes pa cauruļvadu “Nord Stream”, kam drīzumā paredzēts pabeigt desmit dienu ilgušos apkopes darbus.

“Eiropa tagad spiesta dzīvot pastāvīgā neskaidrībā attiecībā uz Krievijas gāzes piegādēm, un mēs nevaram izslēgt arī pilnīgu piegāžu pārtraukšanu,” saka Birols.

IEA analīze liecina, ka ES valstīm dažu turpmāko mēnešu laikā nepieciešams savas dabasgāzes krātuves piepildīt līdz 90% līmenim, lai spētu pārdzīvot ziemu bez dabasgāzes iztrūkuma.

Pat tad, ja “Nord Stream” darbība tiks atjaunota un turpmākajos mēnešos pa to tiks piegādāta dabasgāze normālā apjomā, IEA lēš, ka ES valstīm būs nepieciešami vēl papildu 12 miljardi kubikmetru gāzes, kas ir līdzvērtīgi 130 sašķidrinātās dabasgāzes tankeru piegādēm.

Krievija taisnojas ar gāzesvada remontu

Vācijas valdība paziņojusi, ka Krievija gāzesvada turbīnas remontu izmanto kā attaisnojumu gāzes piegāžu ierobežošanai pa cauruļvadu “Nord Stream”. Jau ziņots, ka plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ 11. jūlijā uz desmit dienām tika apturēta gāzes piegāde no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu “Nord Stream”, kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni. To esot plānots atjaunot 21. jūlijā.

Reklāma
Reklāma

Jūnija vidū Krievijas dabasgāzes gigants “Gazprom” paziņoja, ka gāzes piegādes pa “Nord Stream” tiek būtiski samazinātas, jo sankciju dēļ kavējoties turbīnas saņemšana no Kanādas. Vācijas amatpersonas izteikušās, ka šāds Krievijas lēmums pieņemts politisku, nevis tehnisku iemeslu dēļ.

Pirms plānotās tehniskās apkopes sākuma “Nord Stream” darbojās ar 40% jaudu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka dabasgāzes piegādes pa “Nord Stream” jūlija beigās var tikt samazinātas līdz piektdaļai šī cauruļvada jaudas, jo mēneša beigās uz apkopi paredzēts sūtīt vēl vienu turbīnu.

Vācijas valdība paziņojusi, ka varētu tikt atcelta valsts trīs atlikušo atomelektrostaciju slēgšana, kas bija paredzēta šī gada beigās, ja tiks secināts, ka to darbības turpināšana varētu veicināt valsts enerģētisko drošību.

Cer dubultot gāzes importu no Azerbaidžānas

Eiropas Savienība un Azerbaidžāna pirmdien parakstīja vienošanos par gāzes importa dubultošanu dažu gadu laikā no energoresursiem bagātās Kaspijas jūras valsts. Vizītē Baku Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena parakstīja ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu memorandu par “stratēģisku partnerību enerģētikas jomā”.

“Dažu gadu laikā mēs dubultosim gāzes piegādi no Azerbaidžānas uz ES, lai kompensētu Krievijas gāzes piegāžu samazinājumus,” pavēstīja Leiena, piebilstot, ka “no nākamā gada mums jau vajadzētu saņemt 12 miljardus kubikmetru gadā”.

Vienošanās paredz arī Dienvidu gāzes koridora paplašināšanu caur Azerbaidžānu, Gruziju, Turciju un Grieķiju dažu gadu laikā līdz 20 miljardiem kubikmetru gadā. Pērn Azerbaidžāna piegādāja Eiropai 8,1 miljardu kubikmetru dabasgāzes.

Leiena sacīja, ka Krievijas gāzes piegādes Eiropai nebija “uzticamas” pat pirms Krievijas kara sākuma pret Ukrainu un ES vēršas pie “uzticamākiem piegādātājiem”. “Esmu priecīga pieskaitīt pie tiem Azerbaidžānu,” viņa norādīja. Alijevs uzteica vienošanos kā “ceļa karti nākotnei”, sakot, ka “ES un Azerbaidžānas sadarbība enerģētikas jomā jau ir izmainījusi Eiropas enerģētikas karti”.

Analītiķi norāda, ka ES bija spiesta steidzamības kārtā virzīt uz priekšu darījumu ar Azerbaidžānu, lai gan Briselei un Baku ir nopietnas domstarpības cilvēktiesību jomā. Līdz 26. jūlijam, kad paredzēta ES ārkārtas apspriede enerģētikas jomā, ES valstu vēstnieki cer panākt vienošanos par enerģijas piegādes papildu avotiem no Alžīrijas un Kataras.

Vakar ES amatpersonas devās uz Nigēriju, lai izvērtētu iespējas palielināt sašķidrinātās gāzes importu no šīs Āfrikas valsts. Enerģētikas jautājumi bija uzmanības centrā sarunās Parīzē starp Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Apvienoto Arābu Emirātu prezidentu Mohamedu bin Zajedu al Nahjanu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.