Valainis: Valdība ir starpnieku ķīlnieks – lai glābtu nākamo apkures sezonu, ir jārunā pa tiešo ar energoresursu ražotājiem! 15

Viktors Valainis, 13. Saeimas deputāts (ZZS) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs TV24 raidījumā “Ziņu Top” komentē atklāti.

Reklāma
Reklāma
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai 40
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā
Dārzs
FOTO. Cik šogad maksā stādi, un kas ir piedāvājumā? Reportāža no Siguldas Stādu parādes
Lasīt citas ziņas

“Skaidrs, ka pašvaldības šo jautājumu vienas pašas nevarēs atrisināt nekādā veidā. Tāpēc iezīmējies, ka jūlija beigās lielo pilsētu pārstāvji tiksies ar vairākiem ministriem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus, kādā veidā šo situāciju varētu vērst par labu iedzīvotājiem.”

Nav jautājums tikai par cenām, bet apjomos, kādos lielajām pilsētām jāiepērk energoresursi, tie vairs nav pieejami tirgū, par ko jau saņemti pirmie signāli.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valainis minēja konkrētus piemērus: piemēram, Jēkabpils pilsēta izsludina malkas iepirkumus, kuros neviens piegādātājs nepiesakās. Vai citā pilsētā, kas iepriekš šķeldu iegādājusies par 9 eiro kubikmetrā, nu pēc jaunā iepirkuma rezultātiem piedāvājot šķeldu par 54 eiro kubikmetrā, tas atstās iespaidu uz konkrētās pašvaldības maksātspēju. Pašvaldības maks nav bezizmēra.

“Atceros, kā pagājušā ziemā visi kopā runājām, ka Daugavpilī ir energokrīze, tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, visi solidarizējās, lai atrisinātu viņu situāciju. Toreiz valdība norādīja: ja cenas ir dārgas, tā nav krīze. Turpretī par krīzi var runāt, ja nav pieejami energoresursi. Šobrīd mēs saskatām vairākas pazīmes tam, ka varam nonākt situācijā, kad nav pieejami pietiekami resursi apkures sezonas nodrošināšanai. Cenas kurināmajam ir dārgas.”

Par valdības iespējamo nekompetenci deputāts izsakās tieši:

man šķiet, ka šobrīd valsts līmenī vēl nav apzināts kopējais apjoms, kas ir jāiepērk nākamās apkures sezonas vajadzību nosegšanai. Tās teravatstundas, kas iepirktas valsts gāzes rezervēm Inčukalna krātuvē, var apmierināt 2022. gada decembra – 2023. gada janvāra potenciālo patēriņu.

Tā ir robeža. Ko mēs darīsim pēc tam?

Mēs ar bažām sekojam līdzi starptautiskajai presei. Redzam situāciju Vācijā, kur piegriezts ciet “Nord Stream” gāzes vads. Plašāks reģions cīnīsies par iespējamo piegādi caur uzbūvējamu sašķidrinātās gāzes termināli.

Valstij būtu jāatsakās no starpniekiem un pašai pa tiešo jāuzņem komunikācija ar energoresursu ražotājiem ārvalstīs – Norvēģijā, ASV un citur. Jo visi pašreizējie valdības plāni ir caur starpniekiem noorganizēti.

Mums publiskajā sektorā pašiem jābūt saimniekiem un jāuzņemas atbildība runāt ar ražotājiem! – ar šādu priekšlikumu nāk klajā LLPA vadītājs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.