“Es katru reizi tiesā raudu…” māte sēro par tranšejās Salaspilī bojā gājušo dēlu, kamēr vainīgie joprojām nesodīti
39
Pirms pāris gadiem medijus pāršalca ziņa par jaunu – 24 gadi – vīrieti Rihardu Katenu, kurš gāja bojā savā darba vietā – uzņēmumā “Ceļu pārvalde”. Tā bija vien Riharda otrā darba diena, kad tranšejā, kuru vīrietis nupat bija racis, sākās zemes nogruvums.
Šobrīd turpinās tiesvedības šajā lietā, tikmēr ģimene lūgusi LA.lv iesaisti, jo tieši žurnālisti ģimenei šobrīd spējuši palīdzēt visvairāk – līdz ko par lietu top kāds raksts, beidzot kaut kas iekustās. Citādi – traģiskais gadījums noticis jau 2019. gadā, taču gala spriedumi joprojām tiek gaidīti. Tomēr neliela pavirzīšanās uz priekšu gan ir notikusi. Nelaiķa ģimene pagājušajā nedēļā sēdēja tiesas sēdē, kur beidzot tika nolasīts vairāk nekā četrus gadus gaidīts spriedums. Divi no četriem apsūdzētajiem tikuši atzīti par vainīgiem. Tomēr ar to nekas nav beidzies.
Riharda mammai Edītei joprojām ir ļoti grūti runāt par notikušo, tāpēc viņu ļoti atbalsta kaimiņiene un Riharda bērnības draudzene Kristīne, kura pastāsta liktenīgās dienas notikumus: “Rihardam tā bija otrā darba diena “Ceļu pārvaldē”, viņi strādāja Salaspilī. Kāpjot ārā no izraktās tranšejas, notika zemes nogruvums. Rihards un viņa kolēģis Aleksejs tika dzīvi aprakti zem zemes. Kolēģiem Alekseju izdevās glābt, bet Rihardu nē…”
Edīte stāsta, ka par šo briesmīgo notikumu uzzinājusi no telefona zvana no “Ceļu pārvaldes”. Viņai sākusies histērija, labi, ka bija iespēja atsteigties kaimiņiem un kaut cik nomierināt. Ģimene uzskata, ka arī šis parāda uzņēmuma attieksmi – nav korekti šādas ziņas paziņot vienkārši pa telefonu.
“Es katru reizi tiesā raudu, tas ir grūti, labprātāk būtu izrunājusies, atraduši kaut kādus kompromisus,” saka sērojošā mamma. Viņu pārstāvošā advokāte uzrakstījusi uzņēmumam, taču nekādas pozitīvas izmaiņas nenotika.
Pēc tēta skumst arī viņa mazā meitiņa Sofija.
“Ceļu pārvalde” līdz šim izmaksājusi 6000 eiro kompensāciju mazajai Sofijai, segusi bēru izdevumus un apdrošināšanu, taču šobrīd piedraud ģimenei – ja viņi tiesāsies ar uzņēmumu, tad tas panāks tiesas nolēmumu, ka uzņēmums nav vainīgs un savā nāvē vainojams pats Rihards.
Apsūdzība tika izvirzīta četriem “Ceļu pārvaldes” darbiniekiem. Prokurors lūdza naudas sodu 10 algu apmērā, taču ģimenes advokāts uzskata, salīdzinot ar citām līdzīgām lietām, ka būtu nepieciešams piedzīt 100 000 eiro lielu kompensāciju. Nauda gan šobrīd neesot galvenais, jo daudz vairāk sāpot attieksme, Edīte ļoti gribētu sagaidīt cieņpilnu attieksmi pret sevi un ģimeni, morālās ciešanas naudā nav samaksājamas.
“Nevar būt tā, ka cilvēks aiziet bojā, bet vainīgajiem par to nekas nav. Viņi varēja man šos gadus padarīt nedaudz vieglākus, bet padarīja tikai grūtākus. Viņiem ir nospļauties par saviem darbiniekiem,” emocionāla ir Edīte.
Notikumi ir attīstījušies pilnīgi nesaprotami. Piemēram, otrs cietušais – Aleksejs, kurš arī tika aprakts tranšejā, lai gan sākotnēji sazinājās ar Riharda ģimeni un solīja sniegt savas liecības, šobrīd ir pazudis un nevēlas sazināties.
Tāpat pieaicinātie eksperti novērtējuši, ka Riharda paraksts darba drošības žurnālā ir viltots, taču izrādoties, ka tam neesot nekādas nozīmes. “Daudz kas šajā lietā ir baltiem diegiem šūts,” saka Kristīne.
27.aprīlī ir nozīmēta nākamā tiesas sēde, šoreiz tā būs pret atbildētāju – juridisko personu. Iepriekšējā bijusi pret 4 fiziskajām personām. Šī ir svarīga sēde, jo, atzīstot juridisko personu par vainīgu, ar viņiem tālāk var tiesāties par kompensācijām.
Diemžēl “Ceļu pārvaldes” darbinieki žurnālistiem šo lietu komentēt atsakās, uzskata, ka bojā gājušais pats bijis vainīgs, jo viņam esot bijis jāatsakās kāpt tranšejā, kas nav viņam droša. Taču kā gan otrajā darbdienā viņš to būtu varējis izvērtēt?
Valsts darba inspekcija pēcāk izmeklēšanā noskaidroja, ka izvietotais stiprinājums nosedza vien trešo daļu grunts sienas. Cilvēkus bedrē nedrīkstēja laist. “Kā bijušais celtnieks zinu, ka nebija nostiprināts. Parasti nostiprina sienas, skatās slīpumu un nogāžu platumu. Ir vesela kaudze ar darba noteikumiem,” toreiz stāstīja vietējais iedzīvotājs.
Ģimene ir nolēmusi nepadoties un centīsies panākt, lai vainīgie tomēr uzņemas atbildību.
