Eštoni satrauc Krievijas lēmums paplašināt jēdzienu “valsts nodevība” 0
Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone paudusi bažas par Krievijas Valsts domes pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas paplašina jēdziena “valsts nodevība” skaidrojumu.
“Jaunais likums paplašinātu kriminālvajāšanu un samazinātu pierādījumu svaru apsūdzībām nodevībā un spiegošanā,” norādīts Eštones paziņojumā. “Likumā ietvertā abstraktā nodevības definīcija padarīs to grūti piemērojamu taisnīgā veidā. Tā arī potenciāli soda kontaktus ar ārvalstu pilsoņiem ar līdz pat 20 gadiem cietumā.”
Krievijas Valsts dome otrdien balsojumos otrajā un trešajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paplašinot jēdzienu “valsts nodevība”, “spiegošana” un “nelikumīga valsts noslēpumu saņemšana” skaidrojumus. Grozījumu apspriešana ilga ne vairāk kā piecas minūtes. Cilvēktiesību aizstāvji un juristi uzskata, ka šī panta jaunā redakcija, pat izslēdzot no tās dažus neskaidrus nosacījumus, kalpos valsts varai cīņā ar politiskajiem oponentiem. Cilvēktiesību aizstāvji norāda, ka šie grozījumi var kriminalizēt informācijas apmaiņu ar tādām organizācijām kā “Amnesty International” vai pat kavēt vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Eštones paziņojumā norādīts, ka Krievijas likumdošanā un tiesvedībā pēdējā laikā notikusi virkne izmaiņu, kas, kopā ņemot, “ierobežos telpu pilsoniskās sabiedrības attīstībai un palielinās iebiedēšanas mērogus”. “Mēs cieši sekosim līdzi šī likuma īstenošanai,” norādīts paziņojumā.
Gaidāms, ka jaunnedēļ likumu apstiprinās parlamenta augšpalāta, un arī prezidents ar likuma parakstīšanu diez vai kavēsies. Līdz ar to jau novembra sākumā specdienesti jauno spiegošanas traktējumu varēs izmatot praksē. Pēc Vladimira Putina atgriešanās prezidenta krēslā Krievijā nevalstiskajām organizācijām ar ārvalstīm finansējumu piešķirts “ārvalstu aģenta” statuss, kriminalizēta neslavas celšana un Putinu kritizējošas tīmekļa vietnes iekļautas melnajā sarakstā.
