Ētera personība Sanda Dejus apmulsina telefonkrāpniekus, kuri sola zelta kalnus: “Jūs vispār zināt, kas es esmu?” 82
Radio SWH ētera personība platformas “X” lietotājus uzjautrinājusi ar veidu, kā tikt vaļā no krāpniekiem, kuri sola zelta kalnus, bet patiesībā cer iedzīvoties sazvanītā cilvēka finansēs.
Šodien arī man zvanīja krāpnieki par kripto. Sāka kaut ko lekties krievu valodā, bet es nelabā balsī sāku baurot "Jūs vispār zināt kas es esmu?! Jūs darbu gribat pazaudēt?!"
Nometa.— Sanda Dejus (@Sandastante) October 6, 2023
“Šodien arī man zvanīja krāpnieki par kripto. Sāka kaut ko lekties krievu valodā, bet es nelabā balsī sāku baurot: “Jūs vispār zināt, kas es esmu?! Jūs darbu gribat pazaudēt?!” Nometa,” smej Sanda.
Viņas sekotāji dalās pieredzē:
Sasmējos! ❤️Tu esi dievīga! Es novedu šito kriptodāmu līdz izmisumam, pieprasot viņu datus. TAS TĀ NESTRĀDĀ!!! Dodiet visus savus datus, lai varu pārbaudīt! Visus! 🤭 Reāli smieklīgs pasākums izdevās:)
Vīrs reiz iedeva telefonu mazdēlam, kuram tobrīd bija aktīva runājamā fāze🤭— Debora 🕊️♥️🇺🇦 (@S_Simplicitas) October 6, 2023
Debora: ”Sasmējos! Tu esi dievīga! Es novedu šito kriptodāmu līdz izmisumam, pieprasot viņu datus. Tas tā nestrādā! Dodiet visus savus datus, lai varu pārbaudīt! Visus! Reāli smieklīgs pasākums izdevās. Vīrs reiz iedeva telefonu mazdēlam, kuram tobrīd bija aktīva runājamā fāze.“
Es tiem krāpniekiem atbildu : kļūdījāties- šeit morga….. ( krieviski )
— Alma (@Alma2008Baraku) October 7, 2023
Alma: ”Es tiem krāpniekiem atbildu: “Kļūdījāties- šeit morga….. (krieviski).”
Es tādiem saku, ka strādāju tikai ar zelta stieņiem un skaidrā naudā. Agrāk zvanīja bieži. Tagad liek mieru :))))
— Ieva klauza (@IKlauza) October 7, 2023
Ieva: ”Es tādiem saku, ka strādāju tikai ar zelta stieņiem un skaidrā naudā. Agrāk zvanīja bieži. Tagad liek mieru :))))”
Valsts policijā skaidro, ka gadījumos, ja persona tiek uzrunāta – telefoniski, īsziņā, vei epasta vēstulē – ieteicams piedāvājumu ignorēt. Sarunu neturpināt. Krāpnieki savās manipulatīvajās darbībās izmanto – sociālo inženieriju. Tas ir psiholoģisks uzbrukums.
“Okšķeri” mākslīgi rada steidzamības sajūtu, rada spriedzi un psiholoģisku diskomfortu, lai panāktu sev vēlamo – jūsu personiskos datus pieejai bankas kontam vai, piemēram, radot mākslīgu stresu par it kā no bankas konta pauzudušu naudu, pierunā jūs ietaupījumus atdot tieši krāpniekiem vai uzticēt zvanītājam visus personalizētos datus pieejai bankas kontam.
Vietnē Esidross.lv aprakstīta viena no sociālās inženierijas metodēm: “Jūs saņemat telefona zvanu no kāda, kas uzdodas par datoru atbalsta kompāniju, jūsu interneta pakalpojumu sniedzēju vai, iespējams, Microsoft tehniskā atbalsta darbinieku. Zvanītājs izstāsta, ka jūsu dators aktīvi skenē Internetu un viņi uzskata, ka tas ir inficēts, un viņam ir uzdots jums palīdzēt “izārstēt” jūsu datoru.
Tad viņš izmanto dažādus tehniskus terminus un apraksta virkni darbību, lai pārliecinātu jūs, ka dators tiešām ir inficēts. Piemēram, viņš var prasīt jums pārbaudīt, vai jūsu datorā ir attiecīgi faili, un palīdzēt jums tos atrast. Kad jūs atrodat šos failus, zvanītājs jūs pārliecina, ka šie faili nozīmē, ka jūsu dators ir inficēts, kaut gan patiesībā tie ir parasti sistēmas faili, ko var atrast gandrīz katrā datorā. Tiklīdz viņi ir pārliecinājuši jūs par infekciju, jums tiek uzspiests vai nu nopirkt drošības risinājumu vai atļaut viņiem attālinātu piekļuvi jūsu datoram problēmas novēršanai. Taču programmatūra, kuru viņi jums pārdod, patiesībā ir ļaunatūra. Ja jūs to nopērkat un instalējat, krāpnieki ne tikai ir jūs pierunājuši inficēt datoru, bet jūs par to esat arī samaksājis. Ja jūs piešķirat attālinātu piekļuvi, viņi pārņem datoru savā kontrolē un nozog datus vai izmanto jūsu datoru citiem saviem mērķiem.”
Līdzīgi “strādā” arī krāpnieki, kuri zvana un cilvēkiem piedāvā iesaistīties dažādās investīciju shēmās. Valsts policijā skaidro, ka 90 procentu šo kompāniju nemaz neeksistē. Viņi uzmanību piesaista ar mājas lapām, kurāss radīts maldīgs priekšstats –ieguldītā nauda tiešām strādās un nesīs jums milzīgu peļņu. Tomēr beigās izrādās, ka cilvēks ieķīlājis māju, paņēmis kredītus, lai iegādātos “sajūtu”, ka ir iesaistījies lielas naudas pelnīšanā…patiesībā viņš šo naudu ir aizskaitījis noziedzniekiem.
Izrādās, ka Austrumu zemēs, piemēram, Ķīnā, cilvēki krāpt citus iet kā uz darbu. Viņiem ir savs ofiss, alga un mērķis – izvilināt pēc iespējas vairāk naudu, ļaudīm piedāvājot neesošus pakalpojumus.
Ja parasti krāpniekus atpazina, pateicoties krievu valodai, tad tagad parādījusies jauna tendence – platformā “TikTok” brīdina Elviss Strazdiņš.
@elnormous Uzdarbojas jauna krāpnieku shēma.
“Ir sākuši uzdarboties krāpnieki pēc jaunas shēmas. Zvana no Latvijas numura, runā latviski un dusmīgā balsī saka, ka zvanot no policijas, ka jūsu bankai esot piekļuvuši krāpnieki un mēģina izkrāpt naudu. Protams, ja jūs sakāt, ka jūs zvanīsiet uz banku vai atzvanīsiet vēlāk, dusmīgā balsī saka, ka tas nav iespējams. Un, prtoams, tad tiek prasīti jūsu bankas pieejas dati, lai it kā tiktu pie jūsu bankas pieejas konta un saprastu, kas tur notiek. Ja jūs šos bankas datus iedosiet, tad jums nozags naudu, iespējams paņems kredītus uz jūsu vārda. Tā kā neuzķeraties uz šī. Esiet uzmanīgi un es ceru, ka tu kaut ko iemācījies.”
Lai ar jums tā nenotiktu, ņemiet vērā, ka visticamāk jūs vēlas apkrāpt brīdī, kad:
1. Kāds rada steidzamības sajūtu un mēģina jūs pierunāt veikt kļūdainu darbību;
2. Kāds prasa informāciju, kuru tas nedrīkst zināt, vai kuru tam jau vajadzētu zināt tāpat;
3. Kāds prasa jūsu paroles, neviena saprātīga organizācija nekad tā nedarītu;
4. Kāds jūs mēģina piespiest ignorēt drošības procedūras vai procesus, ko jums ikdienā jāievēro;
5. Kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu taisnība. Piemēram, jums paziņo par loterijas laimestu vai iPad laimēšanu, lai gan jūs neesat piedalījies loterijā vai konkursā;
6. Jūs saņemat dīvainu e-pastu no kolēģa vai drauga, kas neizskatās pēc viņu rakstīta. Kibernoziedznieks, iespējams, ir uzlauzis attiecīgās personas kontu un mēģina jūs apmānīt. Lai aizsargātu sevi, pārbaudiet šī e-pasta patiesumu, sazinoties ar attiecīgo personu izmantojot citu sakaru kanālu, piemēram, piezvanot.
(Avots: esidross.lv)
Finanšu nozares asociācijas apkoptajā statistikā redzams, ka pērn Latvijā cilvēki paši, labprātīgi no saviem bankas kontiem aizskaitījuši 12 miljonus eiro. 5,6 miljonu eiro izkrāpšanu izdevies apturēt.
