Rīgas domē jūtams satraukums – to masveidā sāk pārpludināt savādi iesniegumi 5
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu pārpludinājuši mākslīgā intelekta (MI) radīti iesniegumi, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.
Laikā, kad sākta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta reorganizācija un resursu pārskatīšana, departaments piedzīvo kritisku iesniegumu pieplūdumu un resursu pārslodzi. Iesniegumu saturs liecinot, ka lielākā daļa no tiem sagatavoti ar MI rīkiem, skaidro Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS).
Politiķis aicina nekavējoties sākt domāt, kā risināt šādas situācijas, kā arī pilnveidot attiecīgo normatīvo regulējumu. Ar MI ģenerētie iesniegumi visbiežāk ir apjomīgi, satur plašu argumentāciju un atsauces uz dažādiem normatīvajiem aktiem, kas ne vienmēr atspoguļo faktiskos apstākļus vai patieso tiesisko situāciju. Turklāt pēc atbildes nosūtīšanas dažu dienu laikā atkal tiekot saņemtas vairāku desmitu lapaspušu garas atbildes vēstules.
Piemēram, aptuveni viena gada laikā viena persona ir iesniegusi vairāk nekā 100 dažādu iesniegumu, kas saistīti ar objektiem Ķengaragā. Tā pati persona regulāri iesniedz iesniegumus arī citām pašvaldības iestādēm, tādējādi radot papildu administratīvo slogu.
Bergholcs norāda, ka pašreizējā situācija esot kritiska. “Kamēr notiek departamenta reorganizācija un tiek īstenoti birokrātijas mazināšanas pasākumi, būvinspektori un juristi ir spiesti arvien vairāk laika veltīt ļoti apjomīgu iesniegumu lasīšanai un atbilžu sagatavošanai, nevis savu tiešo pienākumu veikšanai un objektu apsekošanai. Ja iepriekš iesniegumi pārsvarā bija dažu lappušu apjomā, tad šobrīd to apjoms ir būtiski palielinājies, un to izskatīšanai, izvērtēšanai un atbilžu sagatavošanai nepieciešams papildu laiks,” skaidro Bergholcs.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs atzīmē, ka nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, dodot pašvaldībai tiesības uz MI veidotām vēstulēm atbildēt ar MI rīkiem, piemēram, lai veidotu atsauces uz normatīvajiem aktiem.
“Šādi mākslīgi radīti iesniegumi jau tagad pārslogo pašvaldības iestāžu darbu un rada drošības riskus. Uzskatu, ka steidzami nepieciešamas pilnveidot Iesniegumu likumu, dodot pašvaldībai tiesības atstāt bez virzības acīmredzami nesamērīgus un atkārtotus pieprasījumus, kā arī atļaut sniegt īsu, lakonisku atbildi tikai par lietas reālo būtību,” pauž Bergholcs.
Viņaprāt, vienlaikus būtu jāierobežo iesnieguma apjoms, lai vienkārši jautājumi nekļūtu par zinātniskajiem darbiem.
Bergholcs uzskata, ka tam varētu izmantot portālu “Latvija.gov.lv”, lai brīvas formas iesniegumus pārveidotu par strukturētiem e-pakalpojumiem, vienlaikus ierobežojot iesniegumu rakstzīmju un pielikumu skaitu, kā arī izmantojot e-adresi kā drošu identifikācijas filtru.
Tāpat, pēc Bergholca domām, būtu jāļauj arī ierēdņiem atbilžu sagatavošanai izmantot MI rīkus.
