“Fintech Latvija” asociācija pārtrauc dalību sarunās par nebanku nozares uzraudzības maiņu 0
“Fintech Latvija” asociācija nolēmusi neturpināt dalību organizētajās formālajās darba grupās par nebanku finansētāju uzraudzības maiņu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uz Latvijas Banku, kamēr diskusiju formāts netiks mainīts no informatīva uz konstruktīvu, aģentūru LETA informēja asociācijā.
Asociācijā norāda, ka nozares sniegtie argumenti dokumentu projektos netiek iestrādāti, padarot tikšanās par formālu procedūru bez praktiskas ietekmes.
Vienlaikus “Fintech Latvija” asociācijā uzsver, ka visi Tiesību aktu projektu publiskajā portālā iesniegtie priekšlikumi un iebildumi paliek spēkā un tiek pilnā mērā uzturēti, un nepiedalīšanās konkrētās sanāksmē nav interpretējama kā attiekšanās no tiem vai to atsaukšana.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uztur līdz šim paustos iebildumus un priekšlikumus, nepiekrītot reformas tālākajai virzībai pašreizējā redakcijā, informē “Fintech Latvija”.
“Fintech Latvija” asociācijas vadītāja Tīna Lūse norāda, ka asociācija uzskata par nelietderīgu piedalīties sanāksmēs, kas imitē dialogu un sarunas ar nozari. Neskatoties uz nozares atvērtību dialogam, paustās bažas par iecerētās reformas negatīvo ietekmi netiek ņemtas vērā un reforma milzu tempā tiek dzīta uz priekšu.
“Mēs vienmēr esam gatavi kopīgi strādāt pie risinājumiem, kas sniegs patiesu labumu patērētājiem un nozares konkurētspējai, tāpēc esam gatavi atgriezties sarunās, tiklīdz būs redzams, ka tas ir īsts dialogs,” pauž Lūse.
“Fintech Latvija” informē, ka noraidīti jeb pēc būtības nav ņemti vērā apmēram 80% no sarunu procesā iesniegtajiem vairāk nekā 160 priekšlikumiem, kurus rosināja “Fintech Latvija” asociācija, LTRK, LDDK, patērētāju tiesību aizsardzības nevalstiskajām organizācijas un nozares uzņēmumi. Savukārt pieņemtas galvenokārt ir tikai redakcionālas vai informatīvas izmaiņas.
Arī valsts institūciju līmenī, piemēram, Ekonomikas ministrijas (EM) un Tieslietu ministrijas izteiktie juridiskie un sistēmiskie apsvērumi, piemēram, par kompetenču sadalījumu un nereālistiskiem reformas ieviešanas termiņiem, nav būtiski ietekmējuši gala dokumenta saturu.
Saskaņojumu jautājuma tālākai virzībai sniegusi vien pati atbildīgā Finanšu ministrija (FM), Latvijas Banka un bankas pārstāvošā Finanšu nozares asociācija, kas vienlaikus saglabā iebildumus par nepietiekamu skaidrību attiecībā uz patērētāju aizsardzības nodrošināšanu, norāda “Fintech Latvija” asociācijā.
Lūse skaidro, ka “Fintech Latvija” arvien neredz uzlabojumus, ko šī reforma sniegtu nebanku sektoram vai klientiem, taču redz daudz birokrātisku un finansiālu risku. “Fintech Latvija” vērtējumā solītās uzraudzības maksas samazināšanās vietā projektos iestrādātais modelis virknei uzņēmumu ikgadējo uzraudzības maksu palielinās divas reizes.
Savukārt jautājums par datu pieejamību visiem finanšu sektora dalībniekiem uz vienādiem noteikumiem, netiek risināts nemaz, norāda Lūse, skaidrojot, ka šobrīd patērētāju kreditēšanas uzņēmumi datus naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības prasību izpildei no valsts pērk, kamēr bankas un apdrošinātāji tos saņem bez maksas. Tas ne vien rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, bet arī reālus riskus atbilstības nodrošināšanā.
“Nozares uzņēmumi atbalsta modernas un efektīvas uzraudzības ideju, bet nepiekrīt sasteigtām reformām, kas pasliktina uzņēmējdarbības vidi Latvijā,” norāda Lūse.
Tāpat plānotā uzraudzības institucionālā maiņa rada negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, kas ir pretrunā ar sākotnēji deklarēto mērķi mazināt administratīvo slogu un izmaksas, vērtē “Fintech Latvija” asociācijā.
Jau ziņots, ka valdība 17. martā atbalstīja FM rosināto patērētāju jeb nebanku kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā nodot Latvijas Bankai.
Preses konferencē pēc valdības sēdes finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidroja, ka ar šo reformu tiek pabeigts 2018. gadā sāktais finanšu sektora kapitālais remonts. Tāpat Latvija izpilda arī “Moneyval” ieteikumu nodot finanšu sektora uzraudzību vienās rokās.
Ašeradens uzsvēra, ka reformā ir paredzēta ļoti saudzīga pāreja no viena nozares uzrauga uz otru līdz 2028. gadam. Nebanku kreditētāju nozarei 2027. gadā nekas nemainīsies, nav plānotas papildu licencēšanas vai papildu prudenciālās prasības.
Savukārt patērētājiem pēc reformas būšot daudz lielāka skaidrība, ka neskaidrību vai problēmu gadījumā ir jāvēršas pie viena uzrauga, nevis pie diviem kā patlaban, piebilda Ašeradens.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē uzsvēra, ka EM neatbalsta nebanku kreditēšanas uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, vienlaikus atzīstot, ka ZZS valdībā nav pārsvara, tāpēc tālāko reformas virzību noteiks Saeima.
Valainis vērsa uzmanību, ka nebanku kreditēšanas sektors pēdējā gada laikā audzis par 16% un pauda bažas, ka, mainoties uzraugam, šī attīstība varētu apstāties, jo Latvijas Banka varētu pieprasīt lielu apjomu dažādu dokumentu.
Tāpat Valainis uzsvēra, ka nav atrisināts “budžeta robs”, kuru radīs šī reforma un EM ieskatā FM tam nav piedāvājusi risinājumu.
Diskusijās ar finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvjiem, “Fintech Latvija” asociāciju un Latvijas Banku tika panākta konceptuāla vienošanās par pakāpenisku patērētāju kreditētāju uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, informēja FM.
Lai nodrošinātu skaidru un prognozējamu pāreju uz jauno uzraudzības modeli, paredzēts noteikt pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim, informē FM. Pārejas periodā no 2027. gada Latvijas Banka veiks uzraudzības funkcijas, piemērojot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izstrādātās vadlīnijas, savukārt no 2028. gada patērētāju kreditētāju uzraudzība pilnā apmērā pāries Latvijas Bankas kompetencē.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka šis pagaidām vēl ir tikai informatīvai ziņojums par plānoto reformu, un likumprojekts vēl pat nav sagatavots un nonācis valdībā. Tāpat Siliņa pieņēma zināšanai, ka ZZS neatbalsta šo reformu.
Izmaiņu mērķis ir ieviest vienotu un efektīvāku uzraudzības modeli, mazināt administratīvo slogu un novērst funkciju dublēšanos, skaidrots FM informatīvajā ziņojumā, kuru atbalstīja valdība.
Valdība atbalstīja reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai tām kapitālsabiedrībām, kurām PTAC izsniedz speciālu atļauju jeb licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī līdz šim nodrošināja licencēšanu un uzraudzību.
Tāpat Latvijas Bankas uzraudzībā tiks nodota to kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrēšana un uzraudzība.
Latvijas Banka nodrošinās patērētāju tiesību un interešu aizsardzības uzraudzību attiecībā uz patērētājiem, kuriem finanšu pakalpojumus Latvijā sniedz finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka vai Eiropas Savienības (ES) uzraudzības iestāde sadarbībā ar Latvijas Banku, kā arī citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēti finanšu tirgus dalībnieki.
Tāpat Latvijas Bankas pārziņā paredzēts nodot negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību gadījumos, kad negodīga komercprakse vai reklāma ir saistīta ar minēto finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem patērētājiem.
Valdība arī atbalstīja, ka kapitālsabiedrību, kuras piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā savu preču vai pakalpojumu iegādei, reģistrēšanas un uzraudzības funkcijas īstenos Latvijas Banka.
FM sadarbībā ar Latvijas Banku, EM un Tieslietu ministriju līdz 2026. gada 31. maijam uzdots izstrādāt un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus normatīvos, kas paredz minēto funkciju nodošanu Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra.
