FOTO. “Esmu te domājusi par katru sīkumiņu,” Linda Mūrniece parāda, kā iekārtojusi savu viesu namiņu 141
Linda Mūrniece, uzņēmēja un bijusī politiķe, jau salīdzinoši nesen paziņoja, ka no Rīgas pārceļas uz dzīvi Vecpiebalgā. Nu tur viņa dodas ne tikai atpūsties, bet arī veiksmīgi attīsta savu biznesu un aizvada ikdienu, kas krietni vien atšķiras no iepriekš krietni vien ierastās galvaspilsētā.
Devāmies ciemos pie Lindas uz viņas izloloto viesu namiņu “Salnēni”, lai noskaidrotu, kā tas ir tapis, un ieskatītos, kā tur šobrīd izskatās.
Kāpēc izlēmi, ka laiks doties prom no Rīgas?
Savus “Salnēnus” iegādājos pirms 13 gadiem plānam B, ja dzīvē viss sagriežas kājām gaisā. Zināju, ka laukos vienmēr var izdzīvot , ja vien pats esi gatavs strādāt. Un pagājušajā gadā tas brīdis pienāca. Plānam B.
Rīga sevi bija izsmēlusi visādā ziņā. Covid-19 laiks bija ieviesis savas korekcijas visu dzīvēs un manu karjeru viesmīlības biznesā Rīgā iznīcinājis. Bērni bija devušies savās pieaugušo gaitās mācīties ārzemēs un es paliku viena milzīgā dzīvoklī ar palielu kredītu.
Nebiju gatava pārbaudīt, kas notiks ar aizejošo ziemu Rīgā, apkures rēķiniem un citām tehniskām lietām, tādēļ veiksmīgi pārdevu dzīvokli, sakravāju tikai to, kas nepieciešams, savus kaķus un pārvācos uz Vecpiebalgu.
Kā atnāca ideja par viesu namiņu “Salnēnos”?
Savs viesu namiņš man vienmēr ir bijis sapnis. Un es to sāku realizēt jau pirms laika, saprotot, ka tas kādreiz būs mans iztikas avots. 10 gadi viesmīlības biznesā mani bija daudz kam iemācījuši.
Kādi bija lielākie izaicinājumi tā tapšanā?
Man parasti nav izaicinājumu. Ir tikai tehniski risināmas lietas un lēmumu pieņemšana. Tā arī rīkojos, pagājušajā vasarā saplānojot visu, lai taptu viesu namiņš.
Kā tapa “Salnēni”? Kā tapa šis namiņš un kā to iekārtoji?
Namiņu pasūtīju laikus, lai varētu saplānot izdevumus. Tas pakāpeniski tapa Valmierā, es ik pa laikam piebraucu novērtēt. Atvieglojot sev dzīvi, pasūtīju to ar visu nepieciešamo arī ikdienai, tāpēc namiņš atbrauca pie manis gatavs. Atlika tikai tam iedot dvēseli un visu, kas varētu būt nepieciešams atpūtai. Man patīk parūpēties par cilvēku labsajūtu, tāpēc esmu domājusi par katru sīkumiņu, ko cilvēki arī pamana un novērtē.
Kā tu šobrīd sagaidi ciemiņus? Dzirdēts, ka pie tevis ikviens jūtas īpaši gaidīts.
Katru viesi patiešām sagaidu kā īpašu. Neatkarīgi, vai tas ir svešs cilvēks vai mani bērni, vai draugi. Rīkojos vienmēr vienādi. Lai cilvēks sajūt, ka ir gaidīts.
Bieži viesi brauc, zinot, ka brauc pie manis un sagatavo man pārsteigumus. Dažkārt tikai pēc viesu aizbraukšanas atrodu zīmīti vai arī pagaras vēstules par viņu sajūtām. Šķiet, esmu radījusi miera ostu ne tikai sev, bet visiem, kam tās pietrūkst ikdienā.
Daudzi no viesiem kļuvuši par tuviem paziņām. Sarakstāmies ik pa laikam. Un biju priecīga, ka namiņš saņēma daudz apsveikumus savos pirmajos Ziemassvētkos. Visas zīmītes un dāvaniņas krāju, lai vēlāk pārcilātu un acīm apmīļotu.
Priecājos līdzi visiem arī pēc viesošanās, kad redzu, ka piedzimis bērniņš, kas te vēl bija mammas puncī vai jaunieši apprecējušies, daudz tādu piemēru, kad sekojam viens otram arī ikdienā.
Kā atšķīrās lielās Rīgas viesnīcas vadīšana no saimniekošanas “Salnēnos”?
Vienu no lielākajām Rīgas viesnīcām vadīt, protams, bija daudz citādāk nekā kopt savu lolojumu “Salnēnos”. Rīgā bija vieglāk, jo bija komanda, kas ikdienā darīja visu, tagad visu daru es. Bet man ir laimējies arī šeit iegūt draugus un palīgus, uz kuriem paļauties ikdienā.
Rīgā nebija tik privāta kontakta ar viesiem kā šeit un arī nebija tik lielas atbildības par katru sīkumu kā šeit. Jā, šeit ir sirsnīgāk
Bizness laukos nav vienkāršs, klientus pievilināt ir grūtāk. Kādi ir tavi noslēpumi, ko iesaki ņemt vērā, lai attīstītu biznesu ārpus lielajām pilsētām?
Klientus īpaši “nepievilinu”. Viņi brauc, zinot, ka saņems kvalitatīvu pakalpojumu. Ka viss būs tīrs, būs silti un mājīgi. Par viņiem parūpēsies. Cilvēkiem jau nevajag neko ļoti neparastu vai grandiozu, viņiem vajag sajūtu, ka ir gaidīti. Mākslīgi to nevar radīt. Tikai – ja tas notiek no sirds.
Šoziem bija mirklis, kad šķita – padošos. Sniegs katru dienu, auksti, bet mani laikam izglāba kāds cilvēks ziemas vidū. Pasakot, ka darīs visu, lai es nepadodos. Atbalsts ir svarīgs. To es jūtu ikdienā un zinu, ka Vecpiebalgā ir daudz cilvēku, kas atnāks palīgā, ja pasaukšu. Tas palīdz.
