Francijas prezidenta vēlēšanas var izvērsties par murgu NATO 8
NATO ir nobažījusies, ka pēc Francijas prezidenta vēlēšanām, kurām jānotiek 2027. gada pavasarī, nākamais valsts vadītājs varētu vājināt valsts dalību aliansē vai pat ierosināt izstāšanos no tās militārajām struktūrām.
Medijs Politico vēsta, ka nesenās aptaujas, kā uzsver žurnālisti, liecina, aptuveni puse Francijas vēlētāju atbalsta radikālus kandidātus, kuri ir kritiski noskaņoti pret NATO. Runa ir par Marinu Lepēnu no galēji labējās partijas “Nacionālā apvienība”, kura vēlas izvest Parīzi no bloka apvienotās pavēlniecības, un galēji kreiso līderi Žanu Liku Melanšonu, kurš paziņojis, ka vēlas izstāties no alianses.
Eksperti uzskata, ka Francijas izstāšanās no NATO militārajām struktūrām izraisītu šoku aliansē – tiktu apšaubīta Francijas karaspēka izvietošana Rumānijā un Igaunijā, ierobežota piekļuve svarīgam militārajam aprīkojumam un vājināta militārā koordinācija starp 32 dalībvalstīm.
Donalda Trampa prezidentūras laikā ASV sāka samazināt savus spēkus Eiropā, piespiežot citus sabiedrotos steidzami stiprināt savu aizsardzību, reaģējot uz brīdinājumiem, ka Krievija šajā desmitgadē varētu uzbrukt aliansei.
“Mazākas ASV klātbūtnes apstākļos vismazāk gribas, lai liela Eiropas valsts distancētos no alianses, jo īpaši laikā, kad viss mērķis ir panākt, lai eiropieši, protams, ieskaitot Franciju, uzņemtos vairāk atbildības,” sacīja analītiskā centra Friends of Europe vecākais aizsardzības eksperts un bijušais NATO preses sekretārs Džeimijs Šī.
Pēc dažu politiķu domām, izstāšanās no NATO radītu problēmas gan Parīzei, gan pašai aliansei.
“Mēs ceram, ka Francija saprot spēcīgas NATO ilgtermiņa priekšrocības… un tas arī prasa, lai Francija būtu pietiekami pilnvērtīgi integrēta NATO struktūrās. Tāpēc mēs ceram, ka aizsardzības politikā… viņi saglabās savu politisko līniju uz spēcīgām pozīcijām,” izdevumam Politico sacīja Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens.
Izdevums atzīmēja, ka līdz prezidenta vēlēšanām atlikuši vēl astoņi mēneši, tāpēc iznākums nebūt nav izlemts. Pastāv arī iespēja, ka kandidāti pēc ievēlēšanas mīkstinās savu nostāju pret aliansi – aptuveni tā, kā to 2022. gadā izdarīja Itālijas premjerministre Džordža Meloni. Tomēr, kā tiek norādīts, ņemot vērā Francijas vēsturiski sarežģītās attiecības ar aliansi, draudi NATO ir nopietni.
“Es baidos no šīm vēlēšanām. Zaudēt Franciju būtu briesmīgi,” anonīmi sacīja kāds NATO diplomāts.
Izdevums atgādināja, ka maija beigās Lepēna paziņoja, ka Francijai jāizstājas no NATO apvienotās pavēlniecības. Kā pastāstīja kāda amatpersona, tā nav tikai retorika, jo gada sākumā viņa šo nostāju pauda arī slēgtā tikšanās reizē ar augsta ranga Francijas militāro komandieri. Pēc viņa teiktā, Lepēna arī sacījusi, ka Francijai nāksies atjaunot kontaktus ar Krieviju.
Melanšons gāja vēl tālāk. Pagājušā mēneša beigās viņš iezīmēja dažas no savām galvenajām starptautiskajām prioritātēm, starp kurām ir pilnīga izstāšanās no NATO Amerikas “klaji naidīgās” nostājas dēļ. “Nevar būt ne runas par to, lai Francija paliktu NATO dalībvalsts,” viņš paziņoja konferencē jūnijā.
Eksperti uzsvēra, ka šo draudu īstenošanai būtu nopietnas sekas NATO.
“Francija nav tikai viena no dibinātājvalstīm, bet gan galvenais alianses spēlētājs… ne mazākā mērā pateicoties savam kodolarsenālam. Ir tikai viena grupa, kas no tā iegūs, un tie ir mūsu brīvības ienaidnieki,” sacīja Eiropas Parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Marija Agnese Štraka-Cimermane.
Saskaņā ar Francijas ģenerālleitnanta Mišela Jakovlefa, bijušā alianses militārās pavēlniecības štāba priekšnieka vietnieka teikto teorētiski lēmums par izstāšanos no NATO pavēlniecības struktūrām var tikt pieņemts nekavējoties. Francijas prezidentam nav jākonsultējas ar parlamentu, un NATO līguma punkts par izstāšanos viena gada laikā attiecas tikai uz valstīm, kas pamet alianses politiskās struktūras. Un Lepēnas politikas gadījumā tam nebūtu obligāti jānotiek.
Taču praksē process aizņemtu aptuveni gadu, viņš uzskata, jo pāreja nozīmētu aptuveni 1000 virsnieku atsaukšanu, kuri pastāvīgi strādā NATO struktūrās, kā arī sakaru iestādes izveidi turpmākai koordinācijai ar aliansi.
Pēc trīs NATO diplomātu teiktā, vislielākās bažas ir par 1200 karavīru lielās Francijas kaujas grupas nākotni Rumānijā, Francijas neformālo sadarbību ar NATO kodolieroču jomā, kā arī tās specializētajām spējām, piemēram, satelītiem un izlūkošanu.
Izstāšanās neapšaubāmi nozīmēs ietekmes zaudēšanu, sacīja Jakovlefs, un tas izmaksās dārgi politiskā, tehniskā, operatīvā un strukturālā ziņā.
Politiskā ziņā tas varētu arī nozīmēt, ka par vadošo NATO dalībvalsti Eiropā kļūs Vācija.
“Ja Francija izstāsies, bet amerikāņi samazinās savu klātbūtni… Vācijai nāksies pastiprināt savu lomu. Ja jūs izstājaties, jūs zaudējat visu,” sacīja NATO diplomāts.
Pēc bijušā alianses preses sekretāra Šī domām, lai novērstu ļaunāko scenāriju, NATO pārstāvjiem būtu jāsāk aizkulišu kontakti ar abu partiju deputātiem, lai pārliecinātu viņus par šāda soļa negatīvajām sekām, kā arī jāpiedāvā Parīzei vairāk komandējošo amatu, lai demonstrētu tās nozīmi aliansei.
