“Tādu optimismu tiešām vajag mācēt” – Kulbergs sola nepieļaut Siliņas valdības kļūdas “airBaltic” sakarā 0
Iepriekšējās premjeres Evikas Siliņas (JV) valdības rīcība ir novedusi pie nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu problēmām, jo 2024. gadā veiktajai obligāciju emisijai ar 14,5% procentu likmi nesekoja fundamentālu uzņēmuma pārmaiņu plāns, sociālajos tīklos uzņēmuma stāvokli vērtē Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Premjers atzīmē, ka 2024. gadā “airBaltic” obligāciju emisijā piesaistīja 340 miljonus eiro ar 14,5% procentu likmi, bet vēlāk vēl 40 miljonus eiro, kopumā aizņemoties 380 miljonus eiro.
“2024. gadā Siliņa šo nosauca par “ļoti veiksmīgu darījumu”. Man šķiet, ka pēc diviem gadiem mums beidzot ir iespēja novērtēt, cik veiksmīgs tas bija,” spriež premjers.
Viņš uzsver, ka 14,5% likme neesot bijusi apliecinājums uzņēmuma panākumiem, bet gan “ļoti skaļš brīdinājuma signāls”. Premjera ieskatā, aizņemoties naudu par šādu likmi, valdībai vienlaikus bija jābūt skaidram fundamentālam uzņēmuma pārmaiņu plānam, tostarp par floti, izmaksu samazināšanu, kapitāla struktūras sakārtošanu un stratēģiskā investora piesaisti.
“Tā vietā mēs turpinājām izaugsmes stāstu. Tagad, divus gadus vēlāk, mums ir “Seabury”, kreditoru sarunas, jauna plāna izstrāde un diskusija par to, kurš iedos nākamo naudu,” pauž premjers.
Viņš arī ironizē par iepriekšējās valdības vērtējumu 2024. gadā. “Tāpēc es reizēm ar zināmu skaudību skatos uz iepriekšējās valdības optimismu. Aizņemties par 14,5% un nosaukt to par ļoti veiksmīgu darījumu – tādu optimismu tiešām vajag mācēt,” pauž premjers.
Šo kļūdu neatkārtos
Vienlaikus viņš solās, ka pašreizējā valdība šādu rīcību neatkārtos un jautājums par iespējamu turpmāku valsts finansējumu varētu tikt skatīts tikai pēc “airBaltic” restrukturizācijas, kreditoru iesaistes un dzīvotspējīga uzņēmuma darbības modeļa izveides.
“Mūsu valdība šo kļūdu neatkārtos. Vispirms restrukturizācija. Vispirms kreditoru līdzdalība. Vispirms dzīvotspējīgs “airBaltic”. Un tikai tad saruna par to, vai valstij vēl kaut kas ir jāfinansē,” pauž premjers.
LETA jau ziņoja, ka Saeima 20. augustā galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz valsts iespējamu dalību Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stabilizēšanā, tostarp iespējamu dalību “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, kā arī esošo obligāciju 50 miljonu eiro apmērā kapitalizāciju.
Pieņemtais likums paredz valdībai deleģējumu valsts iespējamai dalībai “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.
Tāpat paredzēts veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā varēs pārvērst “airBaltic” kapitāldaļās.
Paredzēta arī valsts aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā atmaksas termiņa pagarināšana no augusta beigām līdz šā gada beigām. “airBaltic” līdz 24. jūlijam bija atmaksājusi valsts aizdevuma pamatsummu un līgumā paredzētos procentu maksājumus kopumā 12,9 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” obligāciju turētāji šonedēļ atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.
Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.
Vienlaikus jautājums par “airBaltic” plānoto 225 miljonu eiro starpfinansējuma piesaisti pirmdien, 17. augustā, obligacionāru sapulcē netika skatīts, jo tas nebija iekļauts darba kārtībā.
Jau ziņots, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas, tajā skaitā likviditātes uzlabošanai, paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
