Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs šaubās, ka Putins parakstīsies uz atklātu karu ar NATO – ir divi vienkārši iemesli 0
Krievija aktīvi turpina vērsties pret Rietumvalstīm dažādos veidos – caur kiberuzbrukumiem, diversijām, droniem, spiedienu uz infrastruktūru. Maskava pārbauda, kur atrodas robeža, aiz kuras draudi var pārvērsties reālā rīcībā.
Ukrainai tas nozīmē, ka nav pamata gaidīt drīzu Kremļa atteikšanos no kara. Eiropai situācija ir sarežģītāka: vienlaikus jāatbalsta Ukraina, jāaizsargā sava infrastruktūra, jāstiprina flote un pretgaisa aizsardzība, kā arī jāgatavojas iespējamām provokācijām.
Savās domās par šiem un citiem jautājumiem ekskluzīvā intervijā izdevumam Oboz.ua dalījās bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Volodimirs Ohrizko.
Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Volodimirs Ohrizko norāda, ka Vladimirs Putins netaisās izbeigt karu un nepaļaujas ne uz ASV pārstāvjiem, ne uz iespējamām sarunām. Viņš atsaucas uz Marijas Zaharovas paziņojumu par to, ka nav nepieciešams pamiers Melnajā jūrā, kas apliecina Krievijas stingri uzņemto konfrontācijas kursu.
Vienlaikus Ohrizko ir pārliecināts, ka Krievija neuzsāks pilna mēroga karu pret Eiropas valstīm divu vienkāršu iemeslu dēļ – tai vienkārši trūkst tam nepieciešamo resursu, kā arī tā apzinās neizbēgamo atriebību.
Atklāts karš ar NATO Krievijai nozīmētu galu, tāpēc, pēc eksperta domām, Maskava turpinās aprobežoties ar hibrīdkaru, provokācijām, kiberuzbrukumiem un NATO pacietības testēšanu.
Komentējot Putina draudus par Eiropas kuģu sagrābšanu pasaules okeānā, Ohrizko tos vērtē skeptiski. Viņš skaidro, ka atšķirībā no Rietumvalstīm, kurām ir resursi aizturēt Krievijas kuģus Baltijas, Ziemeļu vai Vidusjūrā, Krievijai šādas kapacitātes un flotes klātbūtnes globālos ūdeņos nav. Līdz ar to šādi paziņojumi ir tikai mēģinājums iebiedēt Rietumus.
Rietumi vilcinās
Vērtējot Rietumu reakciju, Ohrizko pauž nožēlu par tās gausumu. Kā piemēru viņš min Vācijas vilcināšanos atzīt incidentus par Krievijas teroristu uzbrukumiem, aizbildinoties ar ilgstošu apstākļu noskaidrošanu. Lai gan atļauja notriekt Krievijas dronus NATO valstu teritorijā ir vērtējama kā solis uz priekšu, viņš uzskata, ka līdz patiesai rīcībai – atļaujai notriekt Krievijas dronus virs Ukrainas kaimiņvalstu apdraudētajām teritorijām – vēl ir ļoti tālu.
Tas liecina, ka Rietumi joprojām baidās no eskalācijas, izvairās pamanīt acīmredzamus karstā konflikta elementus un NATO augstākajās aprindās joprojām nav pieņemts stingrs lēmums par to, kā reaģēt uz Krievijas provokācijām.
Ohrizko brīdina, ka šāda NATO lavierēšana ir traģiska, jo tā sniedz pretēju efektu un tikai provocē Putinu iet vēl tālāk. Viņš pieļauj, ka Rietumu miegs un nenoteiktība beigsies tikai tad, ja, pasarg dievs, notiks reāla traģēdija ar cilvēku upuriem kādā no NATO valstu galvaspilsētām.
Līdz tam brīdim incidenti ar droniem vai raķetēm pierobežas valstīs, visticamāk, tiks ignorēti vai uztverti kā mazsvarīgi.
Pievēršoties ekonomiskajam spiedienam un Krievijas “ēnu flotei”, Ohrizko neredz reālus rietumvalstu soļus, kas spētu piespiest Putinu apstāties.
Jāpārstāj baidīties no draudiem
Viņš uzskata, ka NATO valstīm kopā ar Ukrainu ir praktiskas iespējas ekonomiski nožņaugt Krieviju, bloķējot sankcijām pakļauto kuģu kustību Melnajā un Baltijas jūrā. Viņš rosina ieviest stingrus noteikumus: atļaut tranzītu tikai legālai palīdzībai un sasaistīt to ar brīvu Ukrainas eksportu, liedzot pārvietošanos, ja Krievija turpina apšaudīt Odesu. Tomēr Ohrizko secina, ka šobrīd Rietumiem trūkst politiskās gribas šādai rīcībai.
Noslēgumā, runājot par iespējamām miera sarunām ar ASV starpniecību, Ohrizko ir noraidošs, uzsverot, ka bez Maskavas piekrišanas jebkādi priekšlikumi būs bez rezultāta. Viņš ir pārliecināts, ka reālas sarunas sāksies tikai tad, kad Ukraina, izmantojot savu ballistiku un dronus, sāks masveidā graut Krievijas militāro un rūpniecisko infrastruktūru, pret ko agresoram nav aizsardzības.
Ohrizko aicina pastiprināt triecienus pa Krievijas raķešu rūpnīcām un “Roskosmos”, vienlaikus mudinot Rietumus beidzot pieņemt skaidrus un stingrus lēmumus un pārstāt baidīties no Maskavas draudiem.
