Gadu desmitos un simtos 0

21. septembrī


1217. g. igauņu cilšu vadonis Lembits iet bojā varonīgā nāvē cīņā ar Teitoņu ordeni.


Reklāma
Reklāma
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7
Lasīt citas ziņas

1525. g. Livonijas ordeņa pēdējais mestrs Valters fon Pletenbergs dod ticības brīvību Livonijas pavalstniekiem.


1981. g. Malta iegūst neatkarību no Apvienotās Karalistes.


22. septembrī


CITI ŠOBRĪD LASA

1236. g. lietuviešu karaspēks kopā ar zemgaļiem Saules kaujā sakauj zobenbrāļus.


1921. g. 38 valstīm balsojot “par”, Latviju uzņem Tautu Savienībā.


1944. g. Kureļa grupa sāk atiešanu no Skrīveru pagasta caur Rīgu uz Kurzemi.


1944. g. padomju armija ieņem Tallinu.


1980. g. ar Irākas iebrukumu Irānā sākas šo abu valstu ilgais karš.


23. septembrī


1988. g. Rīgā pirmo reizi durvis ver starptautiskais filmu festivāls “Arsenāls”.


1848. g. amerikānis Džons Kērtiss mājās izgatavo pirmo košļājamo gumiju. 


1989. g. Armēnija pasludina neatkarību.


2002. g. izlaiž pirmo publisko versiju pārlūkprogrammai “Mozilla Firefox”. 


24. septembrī


1852. g. pirmajā lidojumā dodas francūža Anrī Žifāra vadītais dirižablis ar tvaika dzinēju.


1960. g. ASV ūdenī nolaiž “Enterprise” – pirmo lidmašīnu bāzes kuģi ar atomreaktoru.


1989. g. Romas pāvests Jānis Pāvils II atzīst baznīcas kļūdīšanos Galileo Galileja lietā.


25. septembrī


1993. g. Latvijā nodibina partiju “Latvijas ceļš”.


1629. g. Zviedrija un Polijas–Lietuvas karaliste noslēdz Altmarkas pamieru.


1926. g. Tautu Savienība pieņem konvenciju, kas aizliedz verdzību.


26. septembrī


1621. g. Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs kopā ar savu armiju iesoļo ieņemtajā Rīgā.


1580. g. britu admirālis Frensiss Dreiks atgriežas mājās no ceļojuma apkārt zemeslodei.


1983. g. tiek novērsta gandrīz liktenīga kļūda PSRS raķešu palaišanas iekārtās, par matu izvairoties no kodolkara.


Reklāma
Reklāma

27. septembrī


1817. g. Rīgā Pils laukumā uzstāda Uzvaras kolonnu par godu krievu armijas uzvarai pār Napoleonu.


1940. g. Vācija, Itālija un Japāna Berlīnē paraksta trīspusēju sadarbības līgumu.


1998. g. palaiž interneta meklētāju “Google”. 28. septembrī


1919. g. Rīgā atklāj Latvijas Universitāti.


1939. g. Vācijas karaspēks ieņem Varšavu.


1994. g. Baltijas jūrā ceļā no Tallinas uz Stokholmu nogrimst prāmis “Estonia”, aiznesot dzelmē 852 cilvēkus.


29. septembrī


1829. g. Londonā nodibina Metropolitēna policiju ar galveno pārvaldi Skotlendjardā.


1960. g. PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs pārtrauc ANO sēdi, sitot ar kurpi pa galdu.


1991. g. Haiti notiek militārais apvērsums.


30. septembrī


1882. g. ASV pilsētiņā Epltonā uz Foksas upes atklāj pasaulē pirmo hidrolektrostaciju.


1938. g. Lielbritānija, Vācija un Francija paraksta Minhenes līgumu, saskaņā ar kuru Vācija okupē Čehijas rietumu teritorijas – Sudetiju.


2005. g. karikatūra par Muhamedu dāņu avīzē “Jyllands-Posten” izsauc virkni protestu musulmaņu zemēs.


1. oktobrī


1228. g. mūsdienu Igaunijas rietumos izveido Sāmsalas–Vīkas bīskapiju.


1908. g. Henrijs Fords prezentē leģendāro automobili “Ford Model T”. 


1946. g. darbu beidz Nirnbergas starptautiskais tribunāls.


1948. g. proklamē Ķīnas Tautas Republiku. 


2. oktobrī


1865. g. Latgalē stājas spēkā aizliegums iespiest grāmatas ar latīņu burtiem, aizsākot cara valdības rusifikācijas politiku.


1958. g. Gvineja deklarē neatkarību no Francijas.


1990. g. beidz pastāvēt Vācijas Demokrātiskā Republika. 


3. oktobrī


1226. g. aizsaulē aiziet franciskāņu ordeņa dibinātājs Svētais Asīzes Francisks. 


1867. g. dzimis latviešu dzejnieks Eduards Veidenbaums. 


1943. g. dzimis latviešu kino un teātra aktieris Uldis Dumpis. 


1990. g. atskanot Vācijas himnai un salūtam, Berlīnē pie Reihstāga paceļ atkalapvienotās Vācijas karogu.


1935. g. Itālijas duče Benito Musolīni iebrūk Etiopijā.


4. oktobrī


1991. g. Latvijas un Krievijas ārlietu ministri Jānis Jurkāns un Andrejs Kozirevs paraksta protokolu par diplomātisko sakaru atjaunošanu.


1582. g. Romas pāvests Gregors XIII pasludina jauno kalendāru.


1853. g. sākas Krimas karš.


LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.