Jūs pieprasāt, bet kurš tad būs tas, kas frakciju attīrīs? 5
Diemžēl nav rīcības sviru. Vēlētājiem ir jāskatās, vai cilvēki rīkojas pareizi. Ne jau es esmu tas soģis. Manuprāt, šī duālā situācija traucē gan to personu dzīvi, kas atrodas frakcijā, gan arī visas partijas dzīvi. Situācija ir kā šķirtā ģimenē, kur ir piespiedu kopdzīve vienā guļamistabā. Tas ne pie kā laba neved.
“Vienotība” pārstāv eiropeiskas vērtības un tos vēlētājus, kuri nevēlas iet Krievijas pavadā. Mēs arī esam pret oligarhu radīto sistēmu, kur nauda ripo pa vertikāli uz leju. Ja esi daļa no vertikāles, tad tiec pie turības, saņem valsts pasūtījumu, bet, ja neesi, sities, kā vari, līdz emigrē no valsts.
Ir jāskatās, nevis kā atdalīties un parādīt, ka es, lūk, esmu labāks par tevi, bet kā atrast kopīgu valodu. Ikdienā strādāju Eiropas Parlamentā, kur ir 751 deputāts. Eiropas Tautas partijas frakcijā, kas ir lielākā un kurā strādāju arī es, ir 216 deputāti, kuri pārstāv 27 dalībvalstis. Esam līdzīgi domājoši, tomēr detaļās ļoti atšķirīgi, jo centriski labējais deputāts no Baltijas valstīm vai no Skandināvijas diezgan krasi atšķiras no centriski labējā Portugālē vai Grieķijā. Lai atrastu kopīgu valodu un kopīgu pieeju, ir nepieciešams daudz laika un nav iedomājams, ka lēmumus varētu pieņemt šaurā lokā. Darbs kopā par spīti personiskām nesaskaņām ir izkopjama māksla. Latvijā tas tā nenotiek – mēs kā politiķi esam izgāzušies. Mēs sadalāmies, sakot – tu man patīc, tu man nepatīc! Tas ir ļoti neprofesionāli. Iedomāsimies, ka mēs aizejam pie zobārsta un viņam rodas nesaskaņas ar savu asistentu. Klientam mute ir vaļā, vienam rokās ir urbis, bet otram – šprice, un tas, kuram ir šprice, pasaka, ka viņš nepotēs, jo nevar atrasties vienā telpā ar dakteri. Pacients to klausās un domā, ko es šeit daru un ka tik viņi visu izdarītu pareizajā secībā – vispirms iedotu narkozi un tikai pēc tam urbtu! Nepārtraukti šķeļoties un daloties, mēs esam atļāvuši sevi padarīt par vērā neņemamiem.
Ja būsim sadalīti un saskaldīti, mēs nebūsim spēks. Es to redzu savā ikdienas parlamentārajā darbā. Centriski labējā Eiropas Tautas partijā strīdi ir ikdienas darba sastāvdaļa, turklāt, ja žurnālistu nav klāt, runājam diezgan asi viens ar otru, bet mēs atrodam veidu, kā vienoties, lai varētu nobalsot kopā, un visi ar mums rēķinās, jo turamies kā bloks kopā visos svarīgākajos jautājumos. Tas ir mans mērķis, strādājot par “Vienotības” domes priekšsēdētāju. Būdams trenera pozīcijā, palīdzēšu un virzīšu uz to, ka mēs piedāvāsim skaidru un saprotamu mūsu valstij un iedzīvotājiem labvēlīgu politiku. Bet es strādāšu arī pie tā, lai mēs atrodam kopīgu valodu ar citiem, kuri uzrunā vai cenšas uzrunāt faktiski vienu un to pašu vēlētāju.
Socioloģiskās aptaujas rāda, ka vairāk nekā ceturtā daļa vēlētāju nezina, kuru partiju atbalstīt.
