“Maksimālā kapacitāte varētu tikt sasniegta!” Cik ilgi vēl “Getliņos” pietiks vietas, un kas tur īsti notiek ar mūsu atkritumiem?
0
Ik dienu tiek radīts milzīgs daudzums sadzīves atkritumu. Kad konteiners pie mājas ir izvests, lielākajai daļai no mums ar to stāsts arī beidzas. Taču pašiem atkritumiem ceļš turpinās, un daļa no tiem nonāk “Getliņu” poligonā. Turklāt nonākšana poligonā nebūt nenozīmē, ka viss atvestais tiek vienkārši noglabāts atkritumu kalnā. 2025. gadā Getliņos tika pieņemti 328 tūkstoši tonnu dažādu atkritumu, bet apglabāti 118 tūkstoši tonnu jeb 36% no kopējā pieņemtā daudzuma.
Vienlaikus Getliņos atrodas arī atkritumi, kas tur noglabāti pirms vairākiem gadu desmitiem. Atkritumu noglabāšana tagadējā poligona teritorijā sākta jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad tur tika izveidota Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve. Pēc “Getliņi EKO” aptuvenām aplēsēm poligonā šobrīd ir noglabāti vismaz 12 miljoni tonnu atkritumu.
Cik strauji šodien aug noglabāto atkritumu apjoms, kas notiek ar Getliņos ievestajiem atkritumiem un vai pienāks brīdis, kad jauniem atkritumiem tur vairs nebūs vietas? To vaicāju “Getliņi EKO” korporatīvās komunikācijas vadītājam Edgaram Butānam.
Atkritumu kļūst mazāk
“Getliņi EKO” apkopotā statistika liecina, ka poligonā pieņemto atkritumu apjoms pēdējos gados sarūk. Vēl 2021. gadā Getliņos tika pieņemti 514 tūkstoši tonnu atkritumu, savukārt pērn to bija jau krietni mazāk – 328 tūkstoši.
Samazinās arī nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums. Vienlaikus ne viss, kas tiek atvests uz Getliņiem, nonāk apglabāšanā. Daļa atkritumu tiek pārstrādāta, piemēram, BIO atkritumi, no kuriem tiek iegūts tehniskais komposts, kā arī būvniecības atkritumi, no kuriem iegūtos materiālus izmanto arī poligona infrastruktūras vajadzībām.
Vai atkritumu kalni var augt bezgalīgi?
Lai gan, raugoties uz milzīgo atkritumu kalnu, varētu šķist, ka tas ar katru gadu vienkārši turpina augt, patiesībā atkritumu noglabāšanai ir noteiktas robežas. Nepārstrādājamie sadzīves un citi nebīstamie atkritumi Getliņos tiek noglabāti speciāli izveidotās šūnās.
Butāns skaidro, ka tās ir īpaši veidotas inženiertehniskas būves, kuru pamatne ir hermētiski izolēta, lai no noglabātajiem atkritumiem radies infiltrāts nenonāktu gruntsūdeņos. ”
Pēc šādas šūnas piepildīšanas tā tiek pārklāta ar māla slāni, kas samazina poligona ietekmi uz apkārtējo vidi, samazinot lietus ūdens infiltrāciju un gāzu emisijas, un ar laiku apzaļumota,” stāsta Butāns.
Katrai šūnai ir noteikta ietilpība, un, tiklīdz tā sasniegta, jaunus atkritumus tajā vairs nenoglabā. Taču robežas ir arī visam poligonam kopumā.
“Ņemot vērā jau esošo un izbūves stadijā esošo infrastruktūru, prognozējam, ka poligona “Getliņi” maksimālā kapacitāte varētu tikt sasniegta līdz 2035. gadam,” norāda Butāns.
Kur tad paliek noglabātie atkritumi?
Atkritumi no aizpildītajām šūnām pēc vairākiem gadiem netiek izrakti, lai to vietā liktu jaunus. Reiz noglabāti, tie tur arī paliek.
“Pēc atkritumu apglabāšanas šūnas aizpildīšanas tā tiek aizvērta un apglabātie atkritumi vairs netiek pārvietoti,” skaidro Butāns.
Tomēr šūnas aizvēršana nenozīmē, ka tajā visi procesi apstājas. Atkritumiem trūdot, rodas gāze, kuru iespējams izmantot.
“Vienlaikus, veicot atkritumu noglabāšanu, atkritumu slāņos tiek ierīkotas gāzes savākšanai paredzētas caurules, ar kuru palīdzību tiek savākta gāze, kas rodas atkritumu trūdēšanas rezultātā. Pēc tam šī gāze tiek pārstrādāta elektrībā un siltumā,” stāsta Butāns.
Atsevišķs jautājums ir par atkritumiem, kas Getliņos atrodas jau kopš laika, kad teritorijā darbojās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve. Kā minēts iepriekš, precīzs to daudzums nav dokumentēts, taču kopumā poligonā varētu būt noglabāti vismaz 12 miljoni tonnu atkritumu.
Gadu desmitiem ilgā atkritumu noglabāšana atstājusi arī sekas uz apkārtējo vidi.
“Tā kā apvidus ir purvains, zem atkritumu kalna gadu gaitā izveidojies gruntsūdens piesārņojums, kas turpina izplatīties arī šodien, un tā virziens ir Daugava.
Šī piesārņojuma samazināšana ir mūsu visu kopējā interese,” uzsver Butāns.
Atkritumu kalns var šķist pievilcīga barošanās vieta putniem, žurkām un citiem dzīvniekiem. Lai mazinātu to piekļuvi atkritumiem, ar noglabāšanu vien darbs nebeidzas.
“Ikdienā sadzīves atkritumus, kas tiek noglabāti poligonā, blietē un pārklāj ar īpašu celulozes pārklājumu, tādējādi samazinot smaku izplatību un dzīvnieku piekļuvi barības vielām,” skaidro Butāns.
Veco atkritumu kalnu nākotnē varētu likvidēt
Lai gan šobrīd reiz noglabātie atkritumi paliek savā vietā, nākotnē situācija varētu mainīties. “Getliņi EKO” kā vienu no iespējām min atkritumu reģenerācijas rūpnīcas izveidi Latvijā.
“Ja Latvijā tiktu izveidota atkritumu reģenerācijas rūpnīca, būtu iespējams gan pilnībā likvidēt poligona veco atkritumu kalnu, pārsijājot un novirzot pārstrādei derīgo, bet pārējo nododot reģenerācijai, gan novērst vai mazināt vēsturiskā piesārņojuma izplatību Daugavas virzienā, papildus reģenerācijas rezultātā iegūstot enerģiju, ko izmantot iedzīvotāju vajadzībām,” skaidro Butāns.
Arī reģenerācijas procesā pāri palikušajiem materiāliem būtu iespējams rast pielietojumu. Reģenerācijas laikā radītos izdedžus varētu izmantot kā resursus, piemēram, tos pārstrādājot celtniecības materiālos un atgriežot tautsaimniecībā.
Tomēr, domājot par poligona nākotni, būtiska nozīme ir arī tam, cik daudz atkritumu tajā vispār nonāk. Viens no veidiem, kā samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, ir šķirošana.
“Atkritumu šķirošana noteikti ir nepieciešama un tai ir jākļūst par ikviena cilvēka ikdienas paradumu sastāvdaļu, vienlaikus aptuveni 30% no sadzīves atkritumiem nav iespējams pārstrādāt, un tie nonāk poligonā uz apglabāšanu,” tā Butāns.
Tātad pat tad, ja iedzīvotāji atkritumus šķiro, daļa no tiem joprojām nav pārstrādājama. Tieši šeit, pēc “Getliņi EKO” paustā, nozīme varētu būt reģenerācijai.
“Ja tiktu ieviesta atkritumu reģenerācija, nepārstrādājamie atkritumi vairs nebūtu jānoglabā poligonā, bet tos varētu reģenerēt, tādējādi atrisinot poligona kapacitātes problēmu, vienlaikus iegūstot enerģiju.”
“Getliņu” nākotne nav tikai jautājums par to, cik daudz brīvas vietas vēl palicis atkritumu noglabāšanai. Lai gan poligonā pieņemto atkritumu apjoms pēdējos gados samazinās, aptuveni trešdaļu sadzīves atkritumu joprojām nav iespējams pārstrādāt. Savukārt, ja pašreizējās prognozes piepildīsies, poligona maksimālā kapacitāte varētu tikt sasniegta jau līdz 2035. gadam.
