Tas ir Putina otrais mērķis uzreiz pēc Ukrainas: žurnālistiem izdevies iegūt slepenu informāciju 0
Nelielā Eiropas valsts Moldova spēlē centrālo lomu Kremļa draudīgajos plānos. Maskava tērē milzīgas pūles un līdzekļus, cenšoties to pakļaut, raksta medijs The New York Times.
Pēdējās vēlēšanas Moldovā notika zem Maskavas spiediena. Krievijas Federācija internetā izplatīja viltus ziņas, rīkoja kiberuzbrukumus, piekukuļoja Moldovas priesterus un vienkāršos pilsoņus un pat gatavoja trieciengrupas masu nekārtībām valstī. Mērķis – atgriezt pie varas Kremlim lojālos spēkus, tādējādi pārvelkot svītru Moldovas proeiropeiskajam ceļam.
“Sīciņā Moldova, valsts ar aptuveni trīs miljoniem iedzīvotāju, acīmredzot Vladimiram Putinam daudz nozīmē,” teikts rakstā.
Maskava ir iejaukusies arī citu Eiropas valstu vēlēšanās. Tomēr attiecībā uz Moldovu šī iejaukšanās, iespējams, ir gājusi tālāk nekā jebkur citur, izņemot Ukrainu.
Trīs avoti no Rietumu izlūkdienestiem medijam “atklāja, ka Krievijas pārdrošā un vērienīgā operācija pret Moldovu ir daļa no Putina centieniem destabilizēt Rietumus.
Tiek ziņots, ka Putins saviem spēka struktūru pārstāvjiem ir uzdevis panākt “NATO un ES sabrukumu no iekšienes”. Un Moldovai šajos centienos ir jāspēlē centrālā loma.
“Rietumu izlūkdienesti apgalvo, ka Kremļa prioritāšu hierarhijā pirmajā vietā ir Ukrainas iekarošana, bet otrajā – kontroles iegūšana pār Moldovu,” raksta The New York Times.
Šajā valstī Putinu piesaista tās stratēģiskais novietojums: tā ir “iespiesta” starp Ukrainu un NATO. Un Kremlis šajā valstī saskata ideālu placdarmu uzbrukumiem aliansei. Tieši tāpēc Maskava joprojām nav atmetusi cerības ieņemt sauszemes koridoru uz neatzīto Piedņestru, kur izvietots Krievijas kontingents.
Maskavas uzbrukumi turpinās joprojām. Pēc Moldovas amatpersonu teiktā, Maskava spēlē ilgtermiņa spēli. “Mēs uzvarējām kaujā. Bet mēs neesam uzvarējuši karā,” paziņoja Moldovas Kiberdrošības aģentūras direktors Mihajs Lupašku.
