Gaida “Vienotības” galu? 35
Gatavību sadarboties ar “Vienotību” joprojām pauž gan Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, gan partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce. Tajā pašā laikā jūtams, ka tiek arī pieļauts: līdz nākamajām vēlēšanām “Vienotība” var sabrukt un tad tās biedri paši meklēs jaunas partijas. Pabriks atrunājas – varot jau cerēt iedzīvoties uz “Vienotības” sabrukumu, taču tas vājināšot visu labēji centrisko politisko flangu.
Apvienības pluss varētu būt arī tas, ka tajā būtu vieglāk sadzīvot politiķiem, kuru politiskie noskaņojumi var būt atšķirīgāki nekā monolītā partijā, norāda I. Viņķele. Politiķe atzīst: ja “Vienotība” nākamajās Saeimas vēlēšanās startēs ar atsevišķu sarakstu, viņa nepretendēs uz vietu tajā. Viņķeles uzskati kļuvuši pārāk atšķirīgi no citiem partijas biedriem. Taču, ja būs vairāku partiju apvienība, Viņķele tajā, iespējams, varētu atrast sev vietu. Viņa arī atzīstas cerībās, ka 2018. gada vēlēšanās varētu būt kāda jauna, liberāla partija, kuras veidošanā politiķe varētu piedalīties, ja vien būs gana daudz cilvēku, kas gatavi tādu dibināt. Iespējams, tas izšķirsies pēc 23. septembra, kad paredzēts “Vienotības” kongress.
Pabriks ir optimistisks: politiskā vēsture parāda arī to, ka Latvijas politikā apvienībām veicas gluži labi: ilgdzīvotāja ir Zaļo un zemnieku savienība, par vienotu partiju kļuvusi Nacionālā apvienība, savulaik apvienība bijusi arī “Vienotība”.
Taču apvienību veidošanai ir arī vairāki mīnusi. Pirmkārt, grūtāk sadalīt vietas deputātu kandidātu sarakstā. Otrkārt, vēlētājs ne vienmēr pozitīvi raugās uz šādu sadarbību: par vienu no partijām viņš ir gatavs balsot, bet par piedāvāto komplektu ne. J. Bordāns gan saka: matemātiska rēķināšana ne vienmēr der politikā. Jādara tas, kas šķiet svarīgi, nevis izdevīgi.
