“Iedzīvotājiem vairs nav pasta nodaļas, stacijā nepiestāj vilcieni,” Preiļu novada iedzīvotāji sašutuši par gaidāmo bibliotēku slēgšanu
66
LA.lv redakcija saņēma sašutuma pilnu ziņo no Preiļu puses, kur iedzīvotāji ir satraukušies par domes iecerēto bibliotēku slēgšanu novadā.
Iedzīvotāji raksta: “Preiļu novada dome ir nolēmusi katru gadu slēgt pa 2 bibliotēkām, šogad Rušonas pagasta un Līču bibliotēkas. Iepriekšējos gados jau slēgtas 3 bibliotēkas, tai skaitā Gailīšu bibliotēka, kas arī ir Rušonas pagastā. Rušonas pagasts ir lielākais novadā un tam ir savas infrastruktūras īpatnības (vairāki blīvāk apdzīvoti centri). Līdz ar to Rušonas bibliotēka, kas atrodas ceļu krustpunktā, apkalpo ap 500 cilvēku.”
Slēgšanas iemesli esot dārga apkure un mazs apmeklētāju skaits.
Iedzīvotājas Inese Bikše un Inta Selicka saka: “Iedzīvotājiem vairs nav pasta nodaļas, aploksnes tirgo bibliotēkā. Stacijā nepiestāj vairs vilcieni. Uzskatām, ka, kopš esam Preiļu novadā, ir krasi izmainījusies pakalpojumu kvalitāte un pieejamība iedzīvotājiem. Dome piedāvā izmantot tuvāk esošās bibliotēkas, tajā pašā laikā nenoliedz sabiedriskā transporta maršrutu slēgšanu. Ir savākti ap 130 cilvēku paraksti pret bibliotēkas slēgšanu. Domi tas īsti neinteresē.”
Sievietes saprot, ka pie vainas ir naudas trūkums, taču kas notiks tālāk? Slēgs citas bibliotēkas, kultūras namus? Un kas paliks bērniem?
Inese un Inta turpina: “Kur ir ilgtspējīgie risinājumi, lai noturētu cilvēkus laukos? Kamēr Šveicē valdība ieinteresē cilvēkus ar mazākiem nodokļiem un labu sabiedrisko satiksmi, lai viņus atgrieztu laukos, mūsu valdīkļi dzen cilvēkus ārā no laukiem un no valsts. Mēs cīnāmies par esošā saglabāšanu. Ir visādi laiki nākuši un gājuši, bet lauki ir tie, kas baro. 90 tajos gados bija dziļāka krīze, bet cilvēkiem netika atņemta iespēja lasīt un izglītoties.”
Lai noskaidrotu, kāda ir šīs “medaļas otra puse”, LA.lv sazinājās ar Preiļu novada domes izpilddirektoru Aigaru Zīmeli, kurš norāda, ka bibliotēku finansiālās nepieciešamības arvien turpina pieaugt, tāpēc visām bibliotēkām ir ticis dots uzdevums pārskatīt un samazināt izdevumus.
Izpilddirektors arī sarunas gaitā atklāj, ka lēmums par Rušonas bibliotēkas slēgšanu jau esot atcelts, neskatoties uz to, ka bibliotēku dienā apmeklējot vien vidēji 5 cilvēki. Panākta vienošanās, ka bibliotekāres slodze tiks samazināta līdz 0.8 slodzēm. Turpinoties sarunas ar bibliotēkas vadītāju un Kultūras pārvaldi, administrāciju, lai meklētu piemērotākos risinājumus nākotnē.
No sarunām ar iedzīvotājiem esot redzams, ka daudzi bibliotēku izmanto nevis tiešo tās pakalpojumu saņemšanai, bet, piemēram, deklarāciju iesniegšanai, tāpēc esot jādomā, kā nodrošināt pakalpojumu pieejamību cilvēkiem.
Līdz ar to šobrīd esot nolemts, ka Rušonas bibliotēka pagaidām slēgta netiek. Interesanti, ka Inese un Inta, kuras ir aktīvas notikumu gaitas sekotājas, šo jaunumu uzzināja vien no LA.lv.
Nedaudz cits stāsts ir par Līču bibliotēku. Aigars Zīmelis saka: “Līčus gan mēs slēdzam ciet. Tur sarunas notika jau vairāk nekā 2 gadus. Preiļu tuvums un apmeklējuma rādītāji liek pieņemt šādu lēmumu. Šobrīd vēl runājam par citu modeli, kā pakalpojumu pieejamību nodrošināt iedzīvotājiem šajā apkaimē.”
Izpilddirektors rezumē: “Mēs varam atļauties tik, cik varam atļauties.”
