“Lietas ir jāsauc īstajos vārdos!” Artis Pabriks paskaidro, kāpēc šābrīža situācijā ir svarīgi brīdināt sabiedrību
0
Pēdējās dienās vairākas augstas Eiropas un Latvijas amatpersonas publiski runājušas par iespējamu drošības situācijas saasināšanos. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs aicinājis sabiedrību psiholoģiski gatavoties iespējamiem dronu incidentiem un Krievijas hibrīdajām operācijām, vienlaikus uzsverot, ka panikai nav pamata.
Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks, atsaucoties uz izlūkdienestu vērtējumu, brīdinājis par risku, ka droni vai raķetes varētu nonākt NATO austrumu flanga valstu teritorijā, šādus incidentus mēģinot pasniegt kā nejaušus.
Uz notiekošo reaģējis arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš norādījis, ka šis rudens un ziema varētu būt sarežģīti un ka ļoti iespējama tālāka eskalācija, īpaši sabotāžas, spiegošanas, diversiju, kiberuzbrukumu, informatīvo operāciju un dronu incidentu veidā. Vienlaikus prezidents uzsvēris, ka pašreizējie fakti neliecina par gatavošanos plaša mēroga Krievijas militāram iebrukumam NATO vai Eiropas Savienības teritorijā – tam šobrīd nav nepieciešamās spēku koncentrācijas.
Pēc prezidenta paziņojuma sabiedrību centās nomierināt arī Ministru prezidents Andris Kulbergs. Viņš uzsvēra, ka Polijas publiskotais riska novērtējums nenozīmē, ka būtu zināms par konkrētu vai nenovēršamu uzbrukumu Latvijai, Polijai vai citai NATO valstij. Pēc Kulberga teiktā, pašlaik nav informācijas, kas liecinātu par īpaši augstu tieša militāra apdraudējuma līmeni, tomēr dienesti situāciju uzrauga un gatavojas dažādiem scenārijiem.
Tomēr fakts, ka par iespējamu eskalāciju, dronu incidentiem un hibrīduzbrukumiem vienlaikus tik atklāti runā vairāku NATO valstu prezidenti un valdību vadītāji, liek jautāt – cik nopietna situācija patiesībā ir un ko iedzīvotājiem no šiem brīdinājumiem vajadzētu secināt?
Lai saprastu, vai šobrīd tiešām redzamas pazīmes, kas liecina par būtisku drošības situācijas pasliktināšanos, un kā interpretēt augstāko amatpersonu izteikumus, LA.LV pēc komentāra vērsās pie Arta Pabrika – domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktora un Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītāja.
Viņš norāda: “Lielā mērā es piekrītu nupat publicētajai ASV Kara izpētes institūta (ISW) analīzei. Pirmkārt, ir jārēķinās, ka Krievija turpinās eskalāciju, bet nevis tāpēc lai provocētu, bet lai testētu Rietumu sabiedrības vienotību un gatavību atbildēt uz kinētiskiem, militāriem un teroristiskiem draudiem. Latvijai un visai Rietumu sabiedrībai tagad ir jāsauc lietas īstajos vārdos. Hibrīduzbrukums vairs nav tikai hibrīduzbrukums, bet kaut kādā mērā tas ir Krievijas sponsorēts terorisms.”
Mērķis esot iebiedēt sabiedrību, sašķelt to, padarīt nespējīgāku un negribošāku pretoties: “Līdz ar to ļoti liela atbildība gulstas ne tikai uz Latvijas, bet arī NATO bruņotajiem spēkiem un arī visiem, kas izplata informāciju, tostarp medijiem. Šīs lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Bieži dzirdam argumentus, ko dzirdējām 1939.-1940.gadā, ka nevajag baidīt tautu, nevajag eskalēt situāciju, vajag visu uztvert mierīgi.
Skaidrs, ka mēs nevēlamies karu, bet, ja mēs to nevēlamies, lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Tā mēs panāksim daudz labāku noturību.”
Mums nevajagot domāt, ka Krievija okupēs Latviju, Igauniju vai kādu citu valsti: “Krievijas mērķis jau desmitiem gadu ir bijis sagraut NATO. Un to var panākt, izdarot kādu kinētisku, dezinformācijas vai militāru provokāciju, uz kuru netiek saņemta adekvāta un spēcīga atbilde. Krievija saprot tikai spēku.”
Pabriks arī norāda, ka Latvijai ir jābūt maksimāli gatavai iesaistīties jau no pirmās sekundes savas teritorijas aizsardzībā. Esot skaidri jāparāda, ka mēs nekādā gadījumā nepieļausim, ka atgriežamies jebkādā Krievijas ietekmē un nepieļausim nekādus teritorijas zaudējumus.
“Mums ir jābūt gataviem gan attieksmē, gan fiziski aizstāvēt savu valsti, mums ir jāstrādā ar saviem sabiedrotajiem, lai viņi darītu tāpat,” rezumē Pabriks.
Uz jautājumu, kāpēc tieši šoreiz ir sajūta, ka viss ir nopietnāk, ja reiz paziņojumus par situāciju izplata arī valsts augstākās amatpersonas, Pabriks norāda, ka valstu valdības ir sapratušas, ka ir vairāk jārunā un jāskaidro, jo demokrātijā tas ir svarīgi. Agrāk valdības vairāk baidījušās radīt paniku, tagad kļuvis skaidrāks – kamēr Rietumi nereaģēs, krievi palielinās eskalāciju.
