Ko tagad mēģināt pārrēķināt? 0
Tāpat kā mēs spriežam par izmaksām pēc elektrības rēķina?
Jā. Lai pārvadātājs zina, par ko maksā. Šobrīd tarifs ir 10,35 eiro par vienu vilcienkilometru, bet izmaksu sadalījums valsts kapitālsabiedrībai ne līdz galam skaidrs. Tas, ka visi tranzītbiznesā iesaistītie spēj apsēsties pie viena galda, jau ir liels sasniegums. Ziloni nevar aprīt uzreiz, iesprūdīs, bet, esmu pārliecināta, ka pa gabaliņam noēdīsim.
Vai par to, kā gaidāmā elektrifikācija ietekmēs tarifus, arī spriežat?
Nē, netiek runāts. Esmu uzsvērusi, ka elektrifikācijas ietekme uz tranzītu nav izvērtēta. Pārāk daudz pieņēmumu, kas rada kāršu namiņa priekšstatu. Pie zināma kravu apjoma krituma jau esošā metodika ļauj palielināt tarifu. Tas ir ļoti slikts signāls mūsu sadarbības partneriem Krievijā un Baltkrievijā, un ne tikai. Jebkuras iespējamās tarifu izmaiņas tiek uztvertas ļoti jūtīgi. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Baltkrievi jau ir lūguši elastīgāku tarifu noteiktām preču grupām.
Vai tāpēc lielākā daļa baltkrievu kravu iet caur Klaipēdas ostu?
Ne tikai tarifu, bet arī attāluma dēļ. Novopolockas rūpnīca ir tuvāk mums un naftu ved uz “Ventbunkeru”, savukārt “Mazyr” rūpnīca – Lietuvai. Vajag ekonomisku pamatojumu, lai vestu uz attālāku ostu, teiksim, uz Ventspili. “Mūsu prezidents ir ekonomists,” mums norādījuši partneri Baltkrievijā.
Ventspilij baigais gads bija tad, kad pazaudēja kālija minerālmēslu kravas – tas ir spilgts piemērs neveiksmīgai tarifu politikai. Toreiz Kālija parka vadība publiskajā telpā aicināja iesaistīties satiksmes ministru un valdības vadītāju, bet rezultātā tās kravas pārvirzīja uz Klaipēdu. Lietuviešu ostai vajadzētu mums pieminekli par to uzcelt – tur tagad pārkrauj līdz desmit miljoniem tonnu gadā, viena tonna dod 15 eiro. Tātad esam zaudējuši 150 miljonus eiro gadā.
Līdzīgi pazaudējām arī metalurģijas produkciju – kamēr andelējāmies par tarifiem, tikmēr Lietuvas dzelzceļš ātri pārķēra kravas.
Minētajā kālija pārkraušanas gadījumā baltkrievi paši ieguldīja termināļa būvniecībā Klaipēdā. Tā ir pareiza stratēģija, arī mums vajadzētu darīt tāpat, ļaujot piegādātājiem būt ieinteresētiem nodarbināt ostu. Tieši tā, kā “Uralhim” kopā ar Rīgas tirdzniecības ostu uzbūvēja minerālmēslu pārkraušanas termināli. Jāveicina lielo loģistikas koncernu ienākšana Latvijas ostās. Tas nenotiek.
