Ierocis. Luksusa prece? 0
Ieroču aprites nosacījumi pēdējā laikā izraisījuši daudz diskusiju gan valsts iestādēs, gan arī medijos. Tas tādēļ, ka tika pieņemts jauns Ieroču aprites likums un ar to saistītie noteikumi. Tā kā likums tika principā rakstīts no jauna, mednieku intereses pārstāvošās organizācijas bija tās, kas pieprasīja pārskatīt ieroču aprites sistēmu, mazinot administratīvo slogu un sakārtojot daudzas arhaiskas normas, kas nebija nedz pamatotas, nedz arī saprotamas mūsdienu apstākļos.
Viens no jautājumiem, ko īpaši uzsvēra Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, ir situācijas, kad dažādu apsvērumu dēļ, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta izmeklēšanas gadījumā vai konkurenta sūdzības dēļ, tiek uzsākta lieta pret uzņēmēju, kurš ir arī šaujamieroču īpašnieks.
Ir situācijas, kad tiek ierosināta krimināllieta un personas šaujamieroču atļauja uz laiku tiek apturēta, lai gan šīs personas vaina vēl nekādā veidā nav pierādīta.
Zinot to, cik ir efektīva tiesu sistēma, var paiet gadi, iekams lieta atrisinās.
Tādēļ Iekšlietu ministrija saņēma priekšlikumus pārskatīt šos jautājumus, lai pārliecinātos, ka šaujamieroču atļaujas netiek anulētas nepamatoti. Haralds Barviks ir uzsvēris, ka nekādā veidā runa nav par jau tiesātām personām, kā arī par tām personām, kuras ir bīstamas apkārtējai sabiedrībai.
“Šajā gadījumā runa ir par nevainības prezumpciju attiecībā uz izmeklēšanu, kas saistīta ar parādu, autortiesību vai citiem līdzīgiem jautājumiem,” skaidroja Haralds Barviks. Tomēr 16. oktobrī, kad Iekšlietu ministrija aicināja iesaistītās puses uz diskusiju par šo jautājumu, tā ievirzījās pavisam citā gultnē.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš uzsāka diskusiju par to, ka saskaņā ar ministrijas izpratni šaujamierocis ir luksusa prece, kas nav pēc būtības nepieciešama, lai izdzīvotu.
Toties Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Bārs bija tas, kurš uzsvēra, ka kategoriski iebilst pret medību uzskatīšanu par hobiju, izklaidi, vaļasprieku vai tamlīdzīgi. Šāds vērtējums var būt pieļaujams tikai individuālā, bet ne valsts pārvaldes līmenī. Attiecīgi ministrijas izpratnē katrs mednieks, kurš medī (brīvprātīgi veic darbu visas sabiedrības interesēs), ir vērtība.
Tika norādīts, ka mēģinājums sasaistīt šaujamieroču glabāšanas tiesības ar cilvēka pamattiesībām ir nekorekts, jo medību tiesības Latvijā ir zemes īpašnieku īpašumtiesību sastāvdaļa, bet īstenot medību tiesības (medīt) bez šaujamieroča ir tas pats, kas atļaut cilvēkam strādāt, bet tikai bez darbarīkiem.
Papildus tika norādīts, ka 23 000 brīvprātīgo mednieku amatieru aizstāšana ar 5000 algotiem medniekiem profesionāļiem (lai samazinātu nepieciešamību pēc tik liela ieroču glabātāju apjoma) teorētiski ir iespējama, bet tādā gadījumā esošais mednieku pienesums valsts budžetam pārvērstos par tikpat lielām izmaksām (algas, transports, ekipējums, medību produkcijas pirmapstrādes/tālākas pārstrādes infrastruktūra – būves utt.).
Aprēķinu šādam scenārijam nav, bet provizoriski tie varētu būt vismaz 25 miljoni eiro gadā.
Savukārt Iekšlietu ministrija uzsvēra, ka medniecība nav darbs, ar ko pelnīt iztiku, uz ko Labklājības ministrijas pārstāvis norādīja, ka profesiju klasifikatorā mednieks ir minēta kā profesija. LATMA pārstāvis uzsvēra, ka Latvijā ar medniecību nopelnīt sev iztiku nav iespējams, tādēļ cilvēki to dara brīvprātīgi, maksājot arī valsts nodevas un nodokļus, bet nesaņem par to algu.
Diskusija turpinājās ar to, ka Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis ar ironiju uzsvēra, ka pēc līdzīga principa varētu ierobežot arī sporta zāļu apmeklējumu un dalību rokdarbnieku klubiņos, jo arī šīs nodarbes nav vitāli svarīgas, lai izdzīvotu. Iecere šaujamieročus uzskatīt par luksusa preci, visticamāk, tika virzīta ar domu, ka šāds statuss varētu paredzēt papildu tiesību ierobežojumus.
Sanāksmē tiesībsarga mēģinājumi virzīt sarunu uz to, ka šaujamieroča lietošanas atļauja nav Satversmē ierakstīta personas pamattiesībās, šķita pat ļoti dīvaina, jo saskaņā ar Civillikumu medību tiesības tiek piesaistītas īpašumam, un katram ir tiesības uz savu īpašumu.
Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāvis arī iebilda pret to, ka šaujamierocis tiktu uzskatīts par luksusa preci, minot piemēru, ka tad, kad Latvijā sāka izplatīties Āfrikas cūku mēris, mednieki bija tie, kuru palīdzība tika lūgta vīrusa ierobežošanai.
Šis bija tikai viens no piemēriem, tādēļ Tieslietu ministrijas pārstāvis bija tas, kurš noraidīja Iekšlietu ministrijas uzstādījumu.
Iespējams, saknes tam, ka šaujamierocis ir luksusa prece, ceļas no tā, ka spēkā ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, kas nosaka, ka šaujamieroča atļauja tiek apturēta personām, kas nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem.
Bet tas ir tikai viens konkrēts gadījums, ko pamato ar to, ka medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas darbības apturēšana parādniekam tiek piemērota, lai aizsargātu bērna tiesības un veicinātu vecāku pienākuma pildīšanu – uzturlīdzekļu maksāšanu. Bet līdzīgas normas ir iecerēts piemērot arī attiecībā uz autovadītāja tiesībām un citām privilēģijām.
Iekšlietu ministrijas pārstāvji solījās ņemt vērā diskusijā izskanējušos viedokļus un paustās idejas, jo līdz šim šīs iestādes viedoklis par medniecības nozīmi kā tādu, šķiet, bijis mazliet aizspriedumains.
Rezumējot secinājumi ir vienkārši un gribētos citēt Jāni Bāru: “Medības ir nepieciešamība. Un mednieki ir nepieciešami, jo neviens cits par savu naudu visas sabiedrības interesēs nespēj regulēt savvaļas medījamo sugu dzīvnieku populācijas, nodrošinot ekoloģisko stabilitāti, bioloģisko daudzveidību un iespējas pastāvēt saimnieciskajām nozarēm.
Mednieku aktivitāšu rezultātā mēs spējam izaudzēt pārtiku, iegūt koksni, braukt pa ceļiem bez pārmērīgi biežām sadursmēm ar savvaļas dzīvniekiem, baudīt sugu daudzveidību u. c. Mednieki ir absolūti nepieciešama un cienījama sabiedrības daļa.” Tas arī pasaka pēc būtības, kas ir medības un kādēļ tās ir nepieciešamas.
23. pants. Ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumi
Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju, glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt fiziskajai personai:
1) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, – pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
2) kura kriminālprocesā ir apsūdzētais;
3) kura atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58. pantu, – kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;
4) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.1 pantu, – pirms pārbaudes laika beigām;
5) kura atbrīvota no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59. pantu, – kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā;
6) kura kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā;
7) kura administratīvi sodīta par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, – kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;
8) kurai par pārkāpumiem ieroču un munīcijas aprites jomā ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, – pirms tiesību ierobežojuma termiņa beigām;
9) par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību;
10) par kuru Valsts policijai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, biedrības, nodibinājuma, politiskās partijas vai politisko partiju apvienības;
11) kurai diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus;
12) kura fizisku trūkumu dēļ nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;
13) kurai nav deklarētas (reģistrētas) dzīvesvietas;
14) kuras norādītajā ieroča glabāšanas adresē nav nodrošināti ieroču apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktie ieroča glabāšanas apstākļi;
15) kura minējusi nepamatotus ieroča iegādāšanās iemeslus;
16) kura neatbilst šā likuma 14. panta nosacījumiem.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums
7.1 pants. Parādnieka šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana:
(1) Medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas darbības apturēšana (turpmāk – šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana) parādniekam tiek piemērota, lai aizsargātu bērna tiesības un veicinātu vecāku pienākuma pildīšanu – uzturlīdzekļu maksāšanu.
(2) Fonda administrācija var lemt par šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanu, ja:
1) parādnieka vietā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Fonda saskaņā ar šā likuma 11. pantu un parādnieks nav noslēdzis ar Fonda administrāciju vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus;
2) parādnieks ir noslēdzis ar Fonda administrāciju vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, bet noslēgto vienošanos nepilda;
3) parādnieka vietā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Fonda saskaņā ar šā likuma 12. pantu un no zvērināta tiesu izpildītāja nav saņemti trīs parādnieka maksājumi pēc kārtas parāda segšanai.
(3) Fonda administrācija pirms lēmuma pieņemšanas nosūta parādniekam lūgumu sniegt paskaidrojumu, kurā norādāmi apstākļi, kuru dēļ šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana varētu radīt būtisku kaitējumu parādnieka interesēm. Parādnieks paskaidrojumam pievieno pierādījumus, kas apliecina tajā minēto. Paskaidrojums sniedzams 20 dienu laikā no Fonda administrācijas lūguma saņemšanas dienas, un tā nesniegšana noteiktajā termiņā nav šķērslis lēmuma pieņemšanai.
(4) Fonda administrācija pēc parādnieka lūguma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas var lemt par šaujamieroča atļaujas darbības atjaunošanu šādos gadījumos:
1) parādnieks ir noslēdzis ar Fonda administrāciju vienošanos par parāda maksāšanas grafiku un veicis trīs maksājumus pēc kārtas, ja uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek veikta šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā;
2) no zvērināta tiesu izpildītāja saņemti trīs parādnieka maksājumi pēc kārtas parāda segšanai, ja uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek veikta šā likuma 12. pantā noteiktajā kārtībā.
(5) Fonda administrācija lēmumu par šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanu vai atjaunošanu nosūta parādniekam un Valsts policijai izpildei.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
