Iestādīti jauni bērziņi. Kas tos apdraud, no kā jāuzmanās? 0
Iestādījām bērzu plantāciju. Kādiem kaitīgiem kukaiņiem būtu jāpievērš uzmanība? MĀRTIŅŠ DOBELES NOVADĀ
Pēc Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētnieka Agņa Šmita teiktā, bīstamākais kaitēklis jauniem stādījumiem ir maijvabole. Jo mazāki stādiņi, jo tie jutīgāki pret sakņu apgraušanu. Kad kociņi jau iestādīti, ar kāpuriem cīnīties grūti, tāpēc pirms stādījumu ierīkošanas pavasarī ieteicams pārliecināties, cik kaitēkļu ir augsnē (šim nolūkam izrok paraugbedres). Par apdraudējumu bērziem uzskata, ja uz kvadrātmetru ir četri maijvaboļu kāpuri.
Uz lapukokiem bieži var redzēt dažādus kaitēkļus, piemēram, priežu lielo smecernieku, vītolu urbēju, sprīžmešus, sirseņus, gremzdgraužus, taču neviens no tiem nespēj iznīcināt bērzu plantāciju. Daudz bīstamāks šiem lapukokiem ir pārlieku liels mitrums – proti, ja bērzus iestāda mitrās vietās, kas regulāri applūst, tie var iznīkt.
Entomologs akcentē – uz jaunajiem kociņiem reizēm novērojama zaļā cikādīte (Cicadella viridis). Kaitēkļa bojājumu rezultātā bērziem rodas brūces, kurās tiek iedētas olas. Koki neiet bojā, taču koksnes kvalitāte zūd.
Institūta “Silava” zinātniskā asistente Lauma Brūna piebilst, ka jaunās bērzu audzēs nav iespējams izvairīties no dažādām rūsas sēnēm, lapu plankumainībām. Slimības parādās vasaras vidū un rudenī, uz lapām veidojas plankumi, tās priekšlaikus nodzeltē un nokrīt. Sēņu attīstību rosina nomācies, lietains, silts laiks. Ja kokiem ir gana laba sakņu sistēma (stādot saknes nav atstātas ārā un izkaltušas), tie nenokalst, jo ir ļoti dzīvelīgi un strauji augoši. Svarīgi pirmajos gados pēc stādīšanas jaunos kociņus neturēt noēnojumā, tādēļ audze regulāri jākopj, izpļaujot zāli. Tas ierobežo sēņu slimību izplatību.
Kokaudzētavās mazie bērzu stādiņi ir pakļauti sēņu slimībām daudz vairāk, jo tos audzē blīvi (uz katru metru ir 13–15 stādu), kamēr audzē koki ir 1–2 m attālumā cits no cita, tādēļ sēnes tos nevar tik viegli inficēt.
