Ilmārs Stūriška: Latvijas hokeja izlasei kvalitatīvākais sastāvs ilgu gadu laikā 0
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionāta elites divīzijā spēlē kopš 1997. gada un bieži pirms turnīra nav bijusi sajūta, ka iespējams paveikt lielas lietas. Šoreiz ir vairāki priekšnoteikumi, kas rada patīkamu satraukumu, vien jācer, ka augstāku spēku rakstītajā scenārijā mūsējiem nebūs atvēlēta vieta aizgaldā.
Uz Bratislavu devusies ļoti sabalansēta komanda, kas varētu kopā spēlēt vēl ilgu laiku – 30 gadu slieksni pārkāpuši tikai pieci hokejisti, vecākajam ar 34 esot Laurim Dārziņam. Tik kvalitatīvs sastāvs Latvijai pasaules čempionātos nav bijis astoņus, deviņus gadus, turklāt liela daļa potenciālo līderu aizvadījuši savas labākās sezonas. Arī šoreiz iztrūkst vairāki atslēgas spēlētāji, pēdējā brīdī izkrita kapteinis Kaspars Daugaviņš, bet realitāte ļauj cerēt visus labākos sapulcināt vien uz olimpiskajām spēlēm vai to kvalifikācijas turnīru.
Tiesa, Latvijas hokeja spēlētāju resurss ir neliels, tāpēc robeža starp cerības rosinošu sastāvu un acīmredzamiem robiem ir ļoti šaura. Treneru rīcībā šobrīd ir tikai divi spēli veidojoši centra uzbrucēji, tāpēc veidojot virknējumus nācies likt lietā izdomu, kā arī zvanīt jau atskaitītam spēlētājam (Māri Bičevski).
Lai arī kādi vīri būtu galvenā trenera Boba Hārtlija aptverē, jācitē Dārziņš, ka uzvārdi laukumā nespēlē, tāpēc jācīnās par katru laukuma centimetru un komandai jābūt kā vienam veselam. Tikai tad būs iespēja uzvarēt savas svara kategorijas pretiniekus un iekost nomināli spēcīgākām komandām.
Līdz šim Hārtlija vadībā nevienu lielo vēl nav izdevies nokost, lai gan pagājušajā gadā jau bijām tuvu, atņemot punktu ASV un Kanādai, kā arī līdz pēdējām sekundēm ceturtdaļfinālā cīnoties ar nākamajiem čempioniem zviedriem.
Kas ļoti patīkami – ir uzvarētas septiņas no astoņām spēlēm pret tiešajiem pretiniekiem, vienīgo zaudējumu piedzīvojot aizpērn pret vāciešiem, un arī tikai ar ļoti lielu tiesnešu palīdzību mājiniekiem,
vārtu guvumā palaižot garām centimetrus 30 lielu aizmugures stāvokli. Lai arī laukumā spēlē hokejisti, šī statistika ir liels trenera nopelns.
Savas prasmes Hārtlijs šosezon apliecināja arī KHL līmenī. Omskas “Avangard” sezonu iesāka lieliski un arī nobeigums bija spēcīgs. Jā, finālā 0:4 nav kompliments nevienam trenerim, tomēr līdz izšķirošajai sērijai kanādieša brigāde noguldīja visus mērķus kā prasmīgs biatlonists.
Lai arī viņš pats sevi nekautrējas dēvēt par arēnas žurku, proti, cilvēku, kurš hokeja hallē strādājot pavada ļoti daudzas stundas, Hārtlijs ir tikai cilvēks. Kura resursi nav neizsmeļami. Par lielo slodzi šopavasar liecina tas, ka vienā no treniņiem
sasveicinoties ar žurnālistiem viņš visiem sirsnīgi teica: dobrij denj. Un tikai beigās pēc pretī saņemtā labdien saprata, ka ir sajaucis latviešu un krievu valodu.
Tas ir ļoti cilvēcīgi un saprotami, taču – Hārtlijam neraksturīgi, līdz šim viņš allaž bijis simtprocentīgā tonusā, jau pirmajā nometnē Latvijā orientējās visu spēlētāju uzvārdos, kas viņu būtiski un patīkami atšķīra, piemēram, no Teda Nolana.
Iekšējā sajūta saka, ka gaidāms ļoti interesants čempionāts un mūsējie sarūpēs kādu pārsteigumu. Kā viss sasummēsies pēc septiņu grupas spēļu nogriežņa, grūti spriest. Tāpēc sekojam līdzi un turam īkšķus!
