– Vai jūs nemājat uz pirmskara Ulmaņa laikiem? 17
– Valsts kapitālisms nebija tikai Kārlim Ulmanim, arī citās valstīs. Uz tā pamata Zviedrija uzcēla savu labklājību. Marksisms māca, ka kapitālismā virzību nosaka likumi. Muļķības! Tas virzās tur, kur īpašnieki to bīda. Tāpēc Saeimas vēlēšanās balsoju par zaļajiem zemniekiem, tātad par zemi un debesīm, kaut arī man ne viss ir pieņemams, ko viņi dara. Man laukos Kurzemē ir mājas. Kilometriem apkārt nav no kā pienu nopirkt. Tas ir fakts, kas jākonstatē. Un jaunajiem Saeimas deputātiem jākonstatē kopējā situācija ar valsti. Tas ir tas, ar ko jāsāk.
– Latvijai jau bija vairāk nekā divdesmit gadu laika, lai konstatētu situāciju.
– Jāskatās pagātnē, lai saprastu, kas ir tagad. Šobrīd strādāju pie manuskripta par cariskās Krievijas impērijas sabrukumu. Tā nebija vienkārša patvaldība, bet oligarhu impērija. Lielkņaziem bija sadalītas visas sfēras. Tās, no kurām viņi neko nejēdza, viņi realizēja caur armiju un policiju, tās specdienestiem. Šo praksi pēc tam pārņēma Padomju Savienība. Zināma taisnība ir arī Staļinam, kurš teicis, ka kadri izšķir visu. Un tā sistēma funkcionē joprojām. Savulaik Rainis, kuru daudzi uzskatīja par neriktīgu, gribēja reformēt izglītības sistēmu, teica, ka monarhistiskas sistēmas vietā, kur visi klausa priekšniekiem, jānāk sistēmai, kura māca, ka katrs indivīds ir patvaldnieks un saimnieks, kas lemj. Tā mums trūkst. Savulaik es šo principu mēģināju realizēt: izlidoju grabēdams ārā no visiem darbiem un amatiem.
