Medniekiem – nepieciešamība 0
H. Barviks sacīja, ka suņu izsekošanas ierīces izmanto jau apmēram četrus gadus un suņus izseko faktiski visi mednieki. “Pērk visi, kuri var atļauties, kuri savus suņus mīl un grib sagaidīt atpakaļ, jo sistēma nav lēta – labākas vai sliktākas, vecākas vai jaunākas, bet iekārtas ir lielākajai daļai,” atzīst LMA valdes priekšsēdis. Viņš sacīja, ka GPS sistēma dzīvnieciņa atrašanu padara neskaitāmas reizes vieglāku un ātrāku. “Suņi ir ļoti azartiski, un mums pacietība beidzas ātrāk, nekā viņi tiek atpakaļ pie mums. Kādreiz meklēju suni vairākas dienas – gan informējot citus medniekus, gan mežā atstājot savu jaku. Visādi ir gājis, bet GPS sistēma ir neatsverama,” stāsta mednieks. Viņš gan norādīja, sistēma joprojām nav gana laba, jo viņa “Garmin 320” ierīcei teorētiski jāķer līdz septiņu kilometru lielam attālumam, bet realitātē tikai 2 – 3 kilometrus. Tomēr tas ir labāk nekā nekas. Viņš zināja stāstīt, ka Skandināvijā redzējis, kā kolēģi izmanto “Tractive” līdzīgas izsekošanas ierīces, tomēr, viņaprāt, Latvijā vēl nav gana laba augsne tādu tehnoloģiju izmantošanai, jo daudzviet mežos trūkst tik svarīgās tālruņu zonas.
Vēl mazāks darbības rādiuss ir J. Baumaņa ierīcei – pusotra kilometra. Tomēr viņš uzsvēra, ka ierīci pagaidām mainīt negrasās un ar to ir apmierināts – ja suns no rādiusa pazudis, mednieki sēžas mašīnā un pabrauc gabalu uz vietu, kur suns nesen manīts. Viņš sacīja, ka izsekošanas ierīce gādā arī par suņu drošību. “Vairākas reizes bijis tā, ka suns izskrējis uz šosejas, un tas ir bīstami. Tādos gadījumos lūdzu kādu tuvumā esošo mednieku vai dzinēju, lai piebrauc un manu suni savāc. Citādi viņu var gan sabraukt, gan kāds pievākt – it kā viņš būtu klaiņojošs vai pazudis suns,” stāsta LMS valdes priekšsēdētājs.
