Ja kucēni nemierīgi, tad gaidāms vējš. 15 tautas ticējumi par suņkopību 0
1. Ja kucēnu ceļ aiz kakla un ja viņš asti ierauj kājstarpī, tad nebūs labs lopu suns; ja tura stingri, tad būs labs. /P. Š., Rauna. R. Svekre, Valka./
2. Jauni kucēni, kamēr vēl nav acis, jāliek uz mucas dibena, kurš nokritīs, tas būs glups; kurš ne, tas labs ganu suns. /E. Vīksne, Vecpiebalga./
3. Ja kucēni nemierīgi, tad gaidāms vējš. /P. Jaunzemis, Nīca./
4. Kucēni, kas vilku mēnesī nākuši, kož aitas. /K. Jansons, Plāņi./
5. Lapu birstamā laikā nākuši kucēni ir sirdīgi; plaukstamā – lēni. /K. Jansons, Plāņi./
6. Par kucēnu jāaizmaksā ar sāli, tad izaug špetns (nikns) suns. /J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
7. Ja ņem kādu kucēnu, tad vajaga dot vienu sauju sāls; tad suns esot pikts. /K. Lielozols, Nīca./
8. Jaunu kucēnu nesot mājā, jāskrien ļoti ātri, tad izaug krietns suns. /M. Klause, Jaunpiebalga./
9. Kad audzina mazu kucēnu, tad pirmo reizi nekad nevajaga zemē likt istabas vidū, jo tad suns vienmēr guļ tikai pašā istabas vidū. /K. Mūlenbacha man./
10. Ja mazu kucēnu atnes mājā, tad jāieliek pagultē, lai lielumā negulētu istabas vidū. /A. Ratniece, Pabaži./
11. Kad atnes mazu kucēnu, tad tas jāuzceļ uz ecēšām, jādod ēst un jākrista vārds, tad izaug labs ganu suns. /M. Klause, Jaunpiebalga./
12. Kucēns jābaro uz ecēšām, tad tas būs labs sargs un plēsīgs kā ecēšas. /M. Sikle, Nīca./
13. Mozu sunīti pēc atnesšonas pyrmū reizi juobaruoj uz ecēsas, tod tys byus groznys. /J. Vylcāns, Vārkava./
14. Kucēnam vārdu dodot, to trīs reiz ved ap pirti un visu laiku sauc nodomāto vārdu. Tas jādara piektdienas vakarā. /K. Jansons, Plāņi./
15. Ar audzējamu kucēnu trīs reiz jāskrien ap pirti un katrreiz tas atkal trīs reiz jāiebāž pirtī pa lodziņu, lai izaugtu labs mājas sargs. /K. Jansons, Plāņi./
