LA.LV sadaļā “Dakterstāsti” ik pa laikam saņemam iedzīvotāju stāstus par piedzīvoto medicīnas iestādēs. Ir gan stāsti par mediķiem, kuri spēj paveikt īstus brīnumus, gan par situācijām, kuras ne vienmēr pacientiem ir saprotamas un pieņemamas. Gribas ticēt, ka katrs no stāstiem ir kā solis uz arvien labāku medicīnas sistēmu Latvijā.
Šoreiz saņēmām Ināras vēstuli. Viņai jūnijā tika izoperēts krūts vēzis, bet oktobrī sāksies staru terapija. Uz to rindā ir jāgaida 19 nedēļas.
Diagnoze, operācija, sarežģījumi
Ināra pastāsta, kā uzzinājusi par slimību: “Acīmredzot valstī ir tādā kārtība – mocīt savus iedzīvotājus, neļaut mums ātrāk atveseļoties, gan emocionāli, gan fiziski. Man slimību atklāja ļoti agri un iztieku bez ķīmijterapijas. Ginekologs nosūtīja uz krūšu mamogrāfiju un tur arī atklāja bumbuli. Jāsaka, ka tieši gadu iepriekš arī biju taisījusi mamogrāfiju, bet manai dakterei nebija kartītē ielikti izmeklējuma rezultāti. Pēdējais, kas bija kartītē, bija veikts it kā četrus gadus atpakaļ un tāpēc tiku nosūtīta šajā gadā atkal. Vien pēc šo rezultātu aplūkošanas Datamed sistēmā pamanīju, ka arī pirms gada veiktajos izmeklējumos jau bija redzams gaišs plankums krūtī.”
Tālākais esot noticis krietni raitāk. Aprīļa beigās uztaisīta mamogrāfija, bet jau pēc nedēļas bijis pieraksts pie ķirurga. Ginekoloģe “iedarbinājusi” Zaļo koridoru, tāpēc viss noticis operatīvi. Jau jūnijā veikta krūts vēža operācija. Viss bijis labi, paciente apmierināta.
Vēlāk gan sākušies sarežģījumi: “Jau biju palaista mājās, kad pamanīju, ka viena rēta sulo. Gribēju sazināties ar ķirurgu, taču šādu iespēju nebija. Man bija ļoti daudz nezināmā, daudz jautājumu.
Saprotu, ka ārstam esmu viena no daudzām pacientēm, bet man šī bija pirmā operācija.
Lai nomierinātos, zvanīju vispārējās aprūpes māsai [medmāsai], taču viņa atbildes uz maniem jautājumiem nevarēja sniegt. Ieteica vērsties slimnīcā, kur tiku operēta. Tā arī darīju divas reizes.”
Izrādījies gan, ka satraukums ir lieks, jo dzīšanas procesā sulošana esot normāla. Šobrīd arī viss jau esot sadzijis un problēmu šajā ziņā neesot, taču parādījies nesāpīgs pampums padusē.
Tā nu Ināra atkal ir neziņā, pie kā viņai vērsties. Varbūt viss patiesībā ir normāli.
“Jautājumi ir, bet atbilžu nav. Pašu ķirurgu sazvanīt nav iespējams, bet varbūt varētu nodrošināt iespēju piezvanīt kādai māsiņai? Ļoti pietrūka šādas iespējas.”
Tā nu Ināra turpina gaidīt staru terapiju oktobra beigās. Esot satraukums un neziņa, kas notiks. Ļoti griboties, lai tas ātrāk beidzas.
“Gribu pateikt lielu paldies psihologam, kas ir pieejams bez maksas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas telpās onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem. Visiem iesaku nekautrēties un viņu apmeklēt. Pateicoties psihologam, uz operāciju devos mierīga un sagatavota. Viņa man sniedza vairāk informācijas nekā ķirurgs. Liels paldies par to!” savu vēstuli rezumē Ināra.
Slimnīcā skaidro, kur vērsties pēc padoma
No šīs vēstules galvenais jautājums paliek: kur vērsties pacientam pēc operācijas, ja rodas kādi neskaidri jautājumi? Uzdevām šo jautājumu Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas pārstāvjiem, kuri komentēja arī pārējo Ināras stāsta daļu.
Kā vērtē slimnīcas pārstāvji, no pacientes sniegtās informācijas redzams, ka pēc krūts vēža diagnosticēšanas nepieciešamie izmeklējumi un ķirurģiskā ārstēšana tika organizēti operatīvi un atbilstoši medicīniskajām vadlīnijām. Austrumu slimnīcā krūts vēža pacientu diagnostikas un ārstēšanas ceļš ir organizēts tā, lai pēc diagnozes noteikšanas nepieciešamos izmeklējumus un paredzēto ārstēšanu koordinētu slimnīcas speciālisti un pacientei nebūtu pašai jāveic atsevišķi pieraksti uz katru izmeklējumu vai konsultāciju.
“Vēlamies precizēt, ka pacientes minētais laiks līdz staru terapijas sākšanai nav vērtējams kā gaidīšana rindā. Krūts vēža ārstēšana notiek secīgos posmos, un par to nepieciešamību, secību un laiku katram pacientam individuāli lemj ārstu konsīlijs.
Pēc operācijas ir nepieciešams medicīniski pamatots intervāls, kura laikā tiek vērtēts pacientes veselības stāvoklis, veiktās ārstēšanas rezultāts un gatavība nākamajam ārstēšanas posmam. Tādēļ arī staru terapijas sākšanas laiks tiek noteikts atbilstoši konkrētās pacientes ārstēšanas plānam un noteiktajiem ārstēšanas kvalitātes kritērijiem.
Vienlaikus saprotam pacientes aprakstīto satraukumu pēc operācijas, jo pēc izrakstīšanās no slimnīcas var rasties jautājumi par pēcoperācijas periodu un dzīšanas procesu. Šajā gadījumā paciente sazinājās ar krūts aprūpes māsu un pēc viņas ieteikuma divas reizes vērsās pie pārsiešanas māsas. Abās reizēs pēcoperācijas brūce tika novērtēta un pacientei paskaidrots, ka dzīšanas process norit atbilstoši pēcoperācijas periodam. Kā norāda pati paciente, šobrīd brūce ir sadzijusi.
Krūts aprūpes māsas uzdevums ir sniegt pacientei nepieciešamo skaidrojošo informāciju, palīdzēt orientēties ārstēšanas procesā un koordinēt turpmāko aprūpi. Krūts aprūpes māsa sazinās ar pacientiem, kuri vēršas pēc palīdzības, un sniedz nepieciešamo konsultāciju. Savukārt jautājumi, kuru izvērtēšanai nepieciešama ārsta apskate vai medicīniska izmeklēšana, nav risināmi tikai telefoniski.
Vēlamies arī precizēt pacientes pausto par iepriekšējā gada mamogrāfijas izmeklējumu. Mamogrāfija ir specializēts radioloģisks izmeklējums, kura attēlus radiologs izvērtē diagnostikai paredzētos augstas izšķirtspējas monitoros, nepieciešamības gadījumā salīdzinot tos ar iepriekšējiem izmeklējumiem un vērtējot kopā ar citu izmeklējumu rezultātiem. Pacientes pašas aplūkots gaišāks apvidus mamogrāfijas attēlā pats par sevi nenozīmē, ka tajā jau tobrīd bijis redzams ļaundabīgs audzējs – gaišākas zonas attēlā var atbilst arī normāliem krūts dziedzeraudiem. Tādēļ bez abu izmeklējumu profesionālas salīdzinošas izvērtēšanas nav pamata secināt, ka audzējs bijis konstatējams jau iepriekšējā mamogrāfijā.
Krūts vēža ārstēšanā būtiska ir ne tikai diagnostika un ķirurģiskā ārstēšana, bet arī rehabilitācija un psihoemocionālais atbalsts. Austrumu slimnīcā visā pacienta ārstēšanas ceļā ir paredzēta fiziskā, psiholoģiskā un garīgā rehabilitācija gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem, ņemot vērā valsts finansējuma iespējas.
Priecājamies, ka paciente ir izmantojusi slimnīcā pieejamo psihologa atbalstu un pati to novērtējusi kā nozīmīgu palīdzību ārstēšanās laikā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka ārstējošā ķirurga, krūts aprūpes māsas un psihologa profesionālie uzdevumi ir atšķirīgi. Ķirurga pienākums ir izskaidrot pacientam ārstēšanas plānu, veikt ķirurģisko ārstēšanu un nodrošināt medicīniski nepieciešamo pēcoperācijas uzraudzību; krūts aprūpes māsa palīdz pacientam orientēties ārstēšanas un aprūpes procesā un koordinē nepieciešamo palīdzību, savukārt padziļinātu psihoemocionālo atbalstu sniedz psihologs.
Papildus krūts vēža pacientēm ir pieejams arī pacientu organizācijas “Rozā vilciens” atbalsts – pacientēm ar krūts vēža diagnozi ir iespēja pieteikties apmaksātām psihologa konsultācijām vai fizioterapijas nodarbībām.”
Varbūt arī Tev ir kāds stāsts, kurā esi gatavs dalīties ar mani un LA.LV lasītājiem? Dod ziņu uz [email protected]!




