Foto – LETA

Kādi ir jūsu Dziesmu svētku iespaidi? 0

Gundega Rancāne, 
gleznotāja, Makašānu amatu vidusskolas direktore:
 “Dziesmu svētku laiks manī arvien nostiprina lepnumu, laimes sajūtu, ka esmu latviete. Ne tikai svētku dalībnieki, bet visi cilvēki Rīgas ielās, arī tūristi, šķita kā sprīdi virs zemes.

Reklāma
Reklāma

 

7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai
Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā 207
RAKSTA REDAKTORS
“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150
Lasīt citas ziņas

Tās tirpiņas, kas pārņēma, lielos koncertus skatoties, televīzijā arī vajag izjust. Mani ārkārtīgi iedvesmoja operatoru un režisoru darbs, vizuālie mirkļi viņu tvērumā. Kādas cilvēku sejas! Tās karstuma sviedru lāses un laimīgās acis. Deju lieluzvedumā “Tēvu laipa” ar ārkārtīgu baudu skatījos latvju zīmes un rakstus – ļoti skaisti, aizkustinoši.”

 

Ināra Kolmane, 
kinorežisore: 
”Skaisti, grandiozi! Milzīgs darbs ieguldīts organizēšanā. Tā kā kārtoju akreditācijas, izjutu milzīgu rūpi. Man vienmēr atzvanīja, atsaucās. Neviens ar filmēšanu saistītais lūgums netika strupi noraidīts. Dziesmu svētku laikā turpināju uzņemt filmu par suitu sievām, kurā ir stāsts par vecāko suitu sievu un japāņu studentes draudzību. Abas filmas varones piedalījās Dziesmu svētkos, soļoja gājienā, kurš skatītājos, manuprāt, radīja milzīgu pacēlumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Varbūt man būtu gribējies mazliet savādāku Noslēguma koncertu Mežaparkā. Profesionālā ziņā mazliet bažas par šo svētku arhīvu, ko bieži nākas izmantot dokumentālajās filmās. Ja dzīvajā ar gaismām radītais efekts estrādē izskatījās grezni, interesanti, tad ierakstā mani biedē zilās, spokveidīgās tautu meitas un citā daļā sarkanie, indiāņiem līdzīgie dziedātāji tautu dēli.

Mazliet nebija padomāts: kas labi izskatās dzīvē, ne vienmēr tā arī ekrānā un tuvplānā. Lielākā valsts daļa noslēguma koncertu tomēr skatījās televīzijā. Varbūt varēja strādāt vienotāk.

Varbūt tādēļ, ka nevarēju pilnībā ļauties koncertam, mazliet vienveidīgs šķita repertuārs. Likās – citos svētkos augstākā pacēluma mirkļi bija mazliet lielāki, varbūt vaina tajā, ka koncerts bija mazliet par garu. Bet kopumā svētki ir fantastiski visos līmeņos. Varēja redzēt, ļoti centās dalībnieki, arī tie, kam svētki bija darbs, brīvprātīgie. Citur un citos sarīkojumos tā mēdz arī nebūt.

Runājot par 6. jūlija vakara ģenerālmēģinājumu, kas arī vienlaikus bija koncerts, uz kuru skatītāji pirka biļetes, bija sanākusi pilna Mežaparka estrāde, es būtu gribējusi redzēt arī televīzijas cilvēkus, kuri staigāja koristiem pa priekšu, atbilstoši tērpušos. Kādreiz bija Latvijas televīzijas formas, tas bija prestiži, varēja lepoties ar piederību šai firmai. Manis teiktais nav pārmetums konkrētiem televīzijas darbiniekiem, bet pārdomām par televīzijas vizuālo tēlu kopumā atbildīgajiem.”

 

Ojārs Rubenis, 
Latvijas Nacionālā teātra direktors:
 “Esmu ārkārtīgi pacilāts! Jutu, ka ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā virmo Dziesmu svētki. Visa nedēļa ārkārtīgi skaista, piesātināta, piepildīta. Notika tādi absolūti fantastiski koncerti kā Jāzepam Vītolam veltītais vokālais koncerts Universitātes aulā, vokāli simfoniskās mūzikas koncerts “Arēnā Rīga”, kokļu koncerts, arī deju lieluzvedums “Tēvu laipa”.

Reklāma
Reklāma

Tikai divas rūgtuma piles. Nogurdināja Noslēguma koncerts Mežaparka estrādē. Nedrīkst tā eksperimentēt ar cilvēkiem, kuri piecos vai sešos izbraukuši no mājas, un, ja grib dzirdēt visu koncertu līdz galam, uz cieta sola spiesti nosēdēt sešas stundas – no septiņiem vakarā līdz vieniem naktī. Programma laba, taču varēja būt īsāka.

Otrkārt, nedrīkst pēc “Gaismas pils” vēl likt Ešenvalda dziesmu, ar to bija jābeidz. Pirms Vītola dziesmas būtu gribējies dzirdēt arī Paula “Manai Dzimtenei”, ar kuru esam izgājuši visu atmodas laiku. Koncerts būtu bijis īsāks, ja tajā nepiedalītos dejotāji – viņiem bija atsevišķs koncerts Daugavas stadionā, turklāt, lai viņus redzētu, bija jāsēž pirmajās rindās. Tālāk varēja manīt vienīgi cepures un vainagus. Taču kopumā svētki ir ārkārtīgi izdevušies un ļoti labi atspoguļoti presē.”

 

Ligita Popsujēviča, 
Lutriņu bibliotēkas vadītāja, Dunsdorfa prēmijas laureāte, titula “Gaismas nesējs” Kurzemes novadā ieguvēja 2009. gadā:
 “Pat neērti atzīties, bet pirmo reizi mūžā Dziesmu svētku Noslēguma koncertu redzēju klātienē. Ārkārtīgi patika gandrīz visas dziesmas, ļoti aizkustināja ar Līgo tēmu saistītās, jo vasaras saulgrieži taču ir vieni no skaistākajiem svētkiem Latvijā. Par laimi, atradās arī kur novietot automašīnu, un ar lielu pacilātību rīta pusē atgriezos mājās Lutriņos. Tā kā koncerts ieilga, sadziedāšanās daļā izbaudīju tikai pirmās dziesmas.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.