Kaitnieku TOP 10 (no 15. līdz 21. jūlijam) 0
1. Kāpostu un rāceņu balteņi. Galviņkāpostu stādījumos konstatētas visas balteņu attīstības stadijas (tauriņi, olas, kāpuri).
2. Kāpostu laputs. Kaitēkļi bīstamāki vēlāk stādītiem kāpostiem, jo laputu barošanās ietekmē veidojas nepilnvērtīgas galviņas vai tās tiek sabojātas.
3. Kartupeļu lapgrauzis (kolorādo). Laukos, kuros nav veikti ierobežošanas pasākumi, turpinās intensīva visu lielumu kaitēkļu kāpuru barošanās.
4. Kartupeļu lakstu puve konstatēta vairāk nekā pusē no novērotajiem kartupeļu laukiem visā Latvijas teritorijā. Slimības pazīmes biežāk atrodamas ķīmiski neaizsargātos stādījumos.
5. Kartupeļu lapu sausplankumainība konstatēta vairāk nekā pusē no novērotajiem kartupeļu laukiem visā Latvijā. Slimība intensīvāk attīstās uz novājinātiem ceriem.
6. Ķiršu lapbire. Slimības pazīmes uz ķiršu lapām skābo ķiršu stādījumos. Agrs slimības izplatības sākums pasliktina kociņu pārziemošanu.
7. Ābeļu un bumbieru kraupja infekcija sastopama bieži, tā pasliktina augļu kvalitāti, veidojas plaisas, pa kurām savukārt iekļūst puves infekcijas.
8. Bumbieru-kadiķu rūsa. Sastopama gandrīz visos apsekotajos dārzos, infekcijai attīstoties, samazinās lapu zaļā virsma, kas negatīvi ietekmē augļu koka attīstību.
9. Melnie graudi nedaudz izplatīti lauku malās, vietām gar tehnoloģisko sliežu malām, tie apgrūtina sēklas sagatavošanu.
10. Parastā augļu puve. Augļu dārzos turpina izplatīties augļu puve uz briestošiem āboliem, bumbieriem, gatavoties sākušām plūmēm un ķiršiem.
