Karš Ukrainā. Vērtējam, kas ir tas, ko Eiropa ir izdarījusi un par ko tikai teoretizējusi 45
Eiropas savienība un Rietumi ir apņēmušies atbalstīt Ukrainu neatkarīgi no visa. Bet vai viņi paši pilda šo solījumu? Kad nesen Eiropas Parlamentu uzrunāja Krievijas disidenta Alekseja Navaļnija atraitne, viņa teica ko uzkrītošu. “Ja jūs patiešām vēlaties uzvarēt Putinu, jums jākļūst par novatoru,” Jūlija Navaļnaja sacīja EP deputātiem. “Un jums ir jābeidz būt garlaicīgiem.”
Novatoriskums un interesants var būt iezīmes, kas ne vienmēr ir saistītas ar Eiropas politiķiem. Taču viņiem patiesi ir jāsāk domāt citādi, – ne tikai par to, kā labāk atbalstīt Ukrainu, bet arī par to, kā palielināt spiedienu uz Krieviju, par šo tēmu izvērsti raksta BBC.
Turklāt šajā brīdī pār kontinentu karājas potenciālās Donalda Trampa prezidentūras ēna, radot šaubas par Amerikas ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.
Pārstāvju palātā ASV joprojām uz galda stāv ASV militārā atbalsta pakete Ukrainai 60 miljardu dolāru apmērā, kamēr kaujas laukā Krievijas spēki gūs arvien jaunu panākumus pret saviem mazāk bruņotajiem pretiniekiem.
Divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas galvaspilsētas lielākoties ir saglabājušas savu politisko atbalstu Kijevai.
Janvārī Eiropas Savienība vienojās par 50 miljardu eiro dotāciju un aizdevumu paketi Ukrainas valdības un sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai. Taču vienlaikus ES neizdevās sasniegt savu mērķi līdz šā mēneša sākumam nosūtīt uz Ukrainu vienu miljonu šāviņu.
ES diplomāti joprojām kaulējas par plāniem papildināt Eiropas Miera fondu 5 miljardu eiro apmērā, lai iegādātos Kijevai vairāk ieroču. Tikmēr NATO norāda, ka šogad aptuveni 12 Eiropas dalībvalstis joprojām var nesasniegt alianses mērķi tērēt aizsardzībai 2% no sava IKP.
