Pirms došanās uz Kijevu Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu sekotu asa reakcija un tūlītējas sankcijas.
Pirms došanās uz Kijevu Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu sekotu asa reakcija un tūlītējas sankcijas.
Foto: IMAGO IMAGES/SCANPIX

Augsta ranga Eiropas diplomāts: “Nākamās varētu būt Latvija vai Moldova. Tās ir lietas, kas man neļauj naktīs gulēt” 150

Šonedēļ, viesojoties Vašingtonā, Vācijas kanclers Olafs Šolcs, visticamāk, atklās, ka Donalds Tramps jau ir atgriezies – vismaz attiecībā uz ASV politiku kā pret Eiropas sliktāko stratēģisko murgu Ukrainā, vēsta izdevums “Politico”.

Reklāma
Reklāma
Bundesvēra ģenerālinspektors brīdina par draudiem: “Krievijas armija orientējas Rietumu virzienā”
Kokteilis
Vai tiešām tikai sakritība? Cilvēku uzmanības centrā nonācis kārtējais “Simpsonu” pareģojums 13
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 29
Lasīt citas ziņas

Šolcs ierodas tieši tad, kad republikāņi Kongresā, rīkojoties pēc Trampa pavēles, bloķē militāro palīdzību Kijivai, apdraudot karā nonākušās valsts likteni.

Vašingtonā tas notiek laikā, kad Ukrainas frontē karaspēks sūdzas par munīcijas trūkumu, bet Krievija aktīvi pieliek pūliņus, lai ieņemtu Avdijivkas pilsētas izpostītās drupas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas ir īpaši drūms scenārijs vāciešiem, kuri baidās, ka tagad viņi ieņems Kijivas galvenā glābēja lomu, kuru viņi nekad nav vēlējušies, dodot priekšroku Vašingtonai, raksta izdevums.

“Diskusijas starp Pārstāvju palātu un Senātu par finansējuma piešķiršanu atbalstam Ukrainai, protams, ir tēma, kurai mēs īpaši uzmanīgi sekojam,” pirms Šolca vizītes sacīja augsta Vācijas valdības amatpersona.

Kopš Krievija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, ASV ir bijusi lielākā militārās palīdzības sniedzēja Kijivai. Šis atbalsts pašlaik ir aizturēts un ir maza pārliecība, ka tas drīzumā atsāksies.

Šolcs un esošais ASV prezidents Džo Baidens, kuriem, kā zināms, ir labas attiecības, piektdien plāno tikties viens pret vienu Baltajā namā uz aptuveni stundu ilgu sarunu, ziņo avots Vācijas valdībā. “Viņiem ir spēcīgas un uzticības pilnas attiecības,” sacīja augsta ranga Vācijas amatpersona.

Šolcs, visticamāk, izmantos šo saikni, lai panāktu, ka Baidens viņam pastāsta, cik liela ir iespēja, ka Kongress galu galā apstiprinās jaunu palīdzību Ukrainai.

Paredzams, ka atbilde neiepriecinās Vācijas vadītāju.

Kopš kara sākuma Vācija visvairāk atpalika militārās palīdzības sniegšanā Ukrainai, un tieši Baidens mudināja Šolca valdību darīt daudz vairāk. Toreiz vācieši, baidoties tikt ierauti konfliktā ar Putinu, atteicās sūtīt uz Ukrainu smagos ieročus, kamēr amerikāņi un citi NATO sabiedrotie to nav izdarījuši pirmie.

Šī tendence nav pilnībā zudusi. Neskatoties uz atkārtotiem Ukrainas lūgumiem, Šolcs līdz šim ir atteicies piegādāt Ukrainai tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes Taurus, baidoties, ka ukraiņi varētu tās izmantot, lai uzbruktu mērķiem Krievijā. Tikmēr Apvienotā Karaliste un Francija ir piegādājušas spārnotās raķetes.

Reklāma
Reklāma

Tagad slogs arvien vairāk gulstas uz Šolcu, lai uzņemtos vadību.  Saskaņā ar Ķīles Pasaules ekonomikas institūta (Kiel Institute for the World Economy) apkopoto informāciju Vācija ir otrajā vietā aiz ASV militārās palīdzības sniegšanā Ukrainai, jo līdz pagājušā gada oktobrim tā ir sniegusi palīdzību 17,1 miljarda eiro apmērā. Turpretim Apvienotā Karaliste ir piešķīrusi 6,57 miljardus eiro, bet Francija tikai 0,54 miljardus eiro.

Ņemot vērā šos skaitļus, Šolcs ir mudinājis Eiropas valstis sniegt vairāk palīdzības Ukrainai, kā arī paudis aizvainojumu par to, ka Vācija, neskatoties uz sniegto palīdzību, nav satricinājusi savu kā Ukrainas piekritējas reputāciju.

“Esmu aizkaitināts par pastāvīgo kritiku, ar ko Vācija saskaras, jo valdība it kā nedara pietiekami daudz un pārāk nevēlas rīkoties,”

viņš sacīja intervijā Vācijas nedēļas laikrakstam “Die Zeit”. “Mēs esam paveikuši vairāk nekā jebkura cita ES valsts — daudz vairāk. Tāpēc es daudz runāju un lūdzu saviem kolēģiem darīt vairāk.”

Jautājums ir par to, vai ASV un Eiropas vēlētāji atbalstīs šo mērķi it īpaši, kad karš ieilgst. Saskaņā ar Pew Research Center datiem, to amerikāņu daļa, kuri uzskata, ka valdība sniedz pārāk lielu atbalstu Ukrainai, kopš 2022. gada februāra iebrukuma ir nepārtraukti pieaudzis, un aptuveni puse republikāņu šobrīd uzskata, ka ASV pārāk daudz sniedz Kijivai.

Arī Vācijā sabiedrībā valda  pretrunīgas sajūtas par iejaukšanos. Tikai 38% vāciešu vēlētos redzēt spēcīgāku Vācijas iesaistīšanos liecina Körber Foundation aptauja.

Bet, pat ja Vācija un citas Eiropas valstis spēs krasi palielināt savus Ukrainas izdevumus, Eiropai jau tagad trūkst jaudas, lai ražotu Ukrainai nepieciešamo munīciju.

ES pastiprina munīcijas ražošanu un ir apņēmusies līdz gada beigām nosūtīt Ukrainai 1,1 miljonu šāviņu. ES ražošanas jaudai 2025. gadā vajadzētu palielināties līdz 2 miljoniem kārtu.

Lai gan šie skaitļi būtu nozīmīgi, laiks ir būtisks. Sākotnēji ES bija centusies Ukrainai līdz martam iegūt 1 miljonu šāviņu, taču tās ražotāji nesasniedza mērķi.

“Ja jūs jautāsiet frontes karavīram, kas viņam šobrīd visvairāk vajadzīgs, atbilde būs munīcija,”

trešdien sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Vācijai un Eiropai ir daudz lielāka ietekme uz Ukrainas izdzīvošanu nekā ASV. Eiropiešiem Ukrainas sakāve varētu būt postoša kontinenta drošībai.

Eiropas līderi baidās, ka gadījumā, ja Putins uzvarēs Ukrainā un Tramps atgriezīsies prezidenta amatā, nākamās varētu būt tādas valstis kā Latvija vai Moldova.

Apspriežot šo iespēju, kāds augsta ranga Eiropas diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms, nesen teica “Politoco” un citiem plašsaziņas līdzekļiem: “Tās ir lietas, kas mani neļauj naktīs gulēt.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.