Foto: Thibault Camus/AP/SCANPIX

Kas īsti notika Francijas parlamenta vēlēšanās? 0

Lolita Čigāne, EDSO vēlēšanu misiju vadītāja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies 5
Lasīt citas ziņas

Kolēģis, Francijas parlamenta senators, 2017. gadā teica – labi, šoreiz Emanuels Makrons uzvarēs, bet kas notiks tālāk? 2017. gads bija drūmu priekšnojautu gads – Lielbritānijā noticis “Brexit” referendums, ASV par prezidentu kļuvis Eiropas Savienībai nedraudzīgais Tramps, tikko sākta apjaust Krievijas Sanktpēterburgas “troļļu fermas” postošā ietekme uz pasaules demokrātijām un vēlēšanām.

Kad arī 2022. gadā Emanuels Makons pārliecinoši uzvarēja galēji labējo Marinu Lepēnu, likās – kolēģa bažām nebija pamata. Tomēr tikko Francijas parlamenta vēlēšanas apliecināja pārsteigumu iespējamību. Jaunajā parlamentā nepieredzēti daudz vietu ieguvusi gan galēji labējā Marina Lepēna (89 vietas no 577, iepriekš astoņas vietas), gan galēji kreisā politiķa Melanšona pārstāvētais kreiso un sociālistu bloks (131 vieta no 577), atstājot Makrona “Kopā!” bez absolūtā vairākuma (245 vietas).

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas politikā šāds būtu uzskatāms par samērā viendabīgu rezultātu, bet Francijā daudzi ir šokā, jautājot, kā tas iespējams. Parlamenta vēlēšanas Francijā cieši seko prezidenta vēlēšanām un tiek uzskatītas par iespēju tikko ievēlētajam prezidentam saņemt parlamenta absolūto vairākumu savu ieceru īstenošanai.

Francija ir daļēji prezidentāla valsts, tās prezidents ir gan ārpolitikas, gan iekšpolitikas noteicējs, tomēr, protams, tiesiskā valstī ikvienas politikas īstenošana iespējama tikai ar likumu palīdzību, un šeit Francijas Nacionālajai asamblejai ir izšķiroša loma. Jāatzīst, ka situāciju, kad prezidentam nav absolūtā parlamentārā vairākuma, Francija nav piedzīvojusi kopš 1988. gada. Tāpēc vietā ir jautājums – kas tad īsti notika un ko tas nozīmē?

Makrona pieeja – maz kampaņas

Lai gan prezidents Makrons tiek raksturots kā pašpārliecināts un pat valdonīgs politiķis, kurš domā, ka visu zina labāk, patiesībā viņa komanda rūpīgi seko līdzi sabiedrības noskaņojumam. 2017. gadā Emanuels Makrons pulcināja iepriekš politikā nebijušus dažādu jomu profesionāļus, daļa no viņiem tagad ir vīlušies, uzskatot, ka savā iepriekšējā darbā viņi bija daudz brīvāki un ietekmīgāki.

Pirms 2022. gada prezidenta, bet jo īpaši parlamenta vēlēšanām bija skaidrs, ka Makrona “Republika ceļā” vairs netiek uztverta kā jauns, pievilcīgs, nebijušu enerģiju iemiesojošs politisks spēks, bet gan kā daļa no ierastās centriski labējās politikas.

Šī apziņa arī ietekmēja prezidenta Makrona pieeju vēlēšanu kampaņai – pēc iespējas maz kampaņas. Ja sabiedrības līdzdalība vēlēšanās ir zema, balso pamatā vecāka gadagājuma ļaudis, kuri izvēlas esošo valsts vadību un mēreni labējās partijas. Francijas jaunatne ierasti balso par politiskajiem flangiem – galēji labējiem vai galēji kreisajiem.

Šo tendenci 2017. gadā Makronam izdevās pārlauzt, pārsteidzot gados jaunos vēlētājus ar savu svaigumu. Aprīļa prezidenta vēlēšanās iemesls slābajai Makrona bloka kampaņai bija Krievijas karš Ukrainā, toties jūnija parlamenta vēlēšanās šī aizņemtība ar globāliem jautājumiem bija grūtāk pamatojama.

Prezidenta Makrona komanda gan bija izdarījusi mājas darbus – laikus, uzreiz pēc pandēmijas, palielināti pabalsti mazturīgajām ģimenēm, visiem kompensēts degvielas un gāzes cenu pieaugums. Tieši degvielas cenu pieaugums bija viens no jūtīgajiem jautājumiem, kas neilgi pēc Makrona ievēlēšanas satricināja viņa prezidentūru ar plašo un ilglaicīgo “dzelteno vestu” kustību.

Kopumā šī sagatavošanās mazināja galēji labējās Marinas Lepēnas pievilcību, tomēr tas neliedza viņai redordlielu pārstāvniecību jaunievēlētajā parlamentā.

Francijas priekšvēlēšanu kampaņas norise ir stingri regulēta, noteikumi veidoti tā, lai kandidāti paļautos uz tradicionālajiem kampaņas veidiem – drukāti vēlēšanu materiāli, tikšanās ar vēlētājiem, kandidātu darbošanās ielās un “uz vietām”.

Kampaņa ir arī ļoti īsa, oficiāli tā sākās tikai 30. maijā un pirms pirmās kārtas ilga tikai divpadsmit dienas. Apmaksāta politiskā reklāma TV, radio, tiešsaistē un vidē aizliegta sešus mēnešus pirms vēlēšanām. Šādos apstākļos liela nozīme ir notikumiem un politiķu runātajam, un tam, kā to atspoguļo mediji.

Melanšons panāk savu

Savukārt notikumi veidojās par labu galēji kreisā Melanšona vadītajam blokam NUPES. Iecere par plašu kreiso un zaļo spēku koalīciju prezidenta vēlēšanās trešajā vietā ar 22% balsu palikušajam Melanšonam radās jau aprīlī, tomēr traucēja tas, ka daudzi apšaubīja viņa demokrātiskumu.

Piemēram, Melanšons jūsmojis par tādiem līderiem kā Venecuēlas vadītājs Čavess un Putins. Daudzi uzskata, ka šis ekscentriskais politiķis nav spējīgs vadīt demokrātiskas organizācijas. Tomēr maija sākumā iepriekš ietekmīgā, bet tagad arvien parlamentā mazskaitlīgākā Sociālistu partija, kurai 2017. gadā sliktā vēlēšanu rezultāta dēļ pat nācās pārdot savas elegantās telpas Parīzes centrā, paziņoja par pievienošanos Melanšona vēlēšanu koalīcijai.

Melanšons, pats šajās vēlēšanās nekandidējot, uzreiz sāka runas par līdzāspastāvēšanu (“cohabition”) – ja NUPES izdotos iegūt absolūto vairākumu, viņš kļūtu par premjeru. Ar šiem paziņojumiem viņš visus ievilka sarunā par sevi. Prezidents Makrons pat paziņoja, ka viņš nekad, nekad neizvirzītu Melanšonu premjera amatam, labējie politiķi biedēja ar Francijas sovjetizāciju. Melanšons bija savu panācis – par viņu runāja. Un gados jauno vēlētāju acīs tas izskatījās kā sistēmas cīņa pret citādo, tātad atbalstāmo.

Francijas politisko sistēmu apdzīvo tūkstošiem politisko partiju. Politisko partiju izveidot ir viegli – vajadzīgi vien divi cilvēki, kas attiecīgai prefektūrai paziņo par partijas dibināšanu un apņemas to vadīt. Lai orientētos partiju daudzveidībā, Francijas Iekšlietu ministrija, kura atbildīga par vēlēšanu norisi, katrai partijai vai vēlēšanu apvienībai piešķir savu “niansi” – vietu politiskajā spektrā – centrists, labējais, galēji labējais, galēji kreisais utt.

Šoreiz arī “nianses” piešķiršanas process nostrādāja par labu kreisajiem. Pēdējā brīdī bez juridiska statusa iegūšanas vien publiski pieteiktā vēlēšanu apvienībai NUPES sākotnēji nesaņēma savu “niansi”. Tas nozīmētu, ka tās rezultāts tiktu publiskots par katru to veidojošo partiju atsevišķi, simboliski mazinot kopējā rezultāta nozīmi. Kad NUPES šo lēmumu sekmīgi apstrīdēja tiesā, arī šis notikums ieguva simbolisko “sistēma pret citādo” oreolu.

Koalīcijas, kompromisi, piekāpšanās…

Un visbeidzot Ukraina. Francijas sabiedrība, protams, nosoda Krievijas agresiju un vardarbību Ukrainā, kopumā tai derdzas Krievijas ciniskais imperiālisms. Ukrainas krāsas un karogi Parīzē ir redzami, lai gan ne tik bieži kā Latvijā, un prezidents Makrons ir visproukrainiskākais no redzamajiem Francijas politiskajiem līderiem.

Tomēr Francijas sabiedrība ir arī pietiekami anti-amerikāniska, un it īpaši tādi ir gan Melanšons, gan Lepēna. Francijas sabiedrībai nepatīk ASV diktāts, tā vēlas, lai arī Francija noteiktu globālo dienaskārtību. Tas arī izskaidro prezidenta Makrona neveiklos, mūsu ausīm atbaidoši skanošos rosinājumus nepazemot Krieviju un ļaut Putinam “saglabāt seju”.

Droši vien tiks rakstītas grāmatas par to, kā un vai Francijas prezidenta Makrona vizīte Kijivā 16. jūnijā, trīs dienas pirms parlamenta vēlēšanu otrās kārtas, ietekmēja vēlēšanu rezultātu. Katrā ziņā kopā ar Vācijas, Itālijas un Rumānijas līderiem prezidents Makrons Kijivā pateica, pat ukraiņu vērtējumā, visas pareizās lietas. Iekšpolitiski Makrons mēģināja šo vizīti pasniegt kā valstsvīra (Makrons) rīcību iepretī radikāļa (Melanšons) uzvedībai.

Makrona pamatatbalstītājs bija 70+ gadus vecs vēlētājs, kamēr gados jaunās parīzietes, ar kurām vēlēšanu dienā Parīzē tikāmies pie kafijas tases, balsoja par Melanšonu, kura pat nebija sarakstā, tātad galēji kreiso NUPES. Jauniešu vidū gan bija dramatiski zema vēlēšanu līdzdalība – vien nedaudz virs 20%.

SAISTĪTIE RAKSTI

Uzreiz pēc vēlēšanām uz Melanšona aicinājumu parlamentā veidot vienotu kreiso NUPES grupu zaļie, kuri ieguva 16 vietas, reaģēja atturīgi, sakot – tā bija vēlēšanu, ne pēcvēlēšanu savienība, tādējādi neizslēdzot iespēju Francijas prezidentu Makronu atbalstīt radikālāku klimata pārmaiņu novēršanas priekšlikumu virzībā.

Iespējams, ka ar šīm parlamenta vēlēšanām Francija vienkārši ir kļuvusi līdzīgāka citām Eiropas valstīm – koalīcijas, kompromisi, piekāpšanās, vienošanās, nevis ierastā prezidenta gribas nekritiska izpilde.

Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies 5
Menģelsone uzsver: nedrīkst pieļaut “Nord Pool” biržas spekulācijas 83
Ja informācija apstiprināsies, tas būs ievērojams ukraiņu spēku taktiskais panākums. Slaidiņš ieskicē situāciju Ukrainā 1
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Menģelsone uzsver: nedrīkst pieļaut “Nord Pool” biržas spekulācijas 83
VZD ziņo par darījumiem ar privātmājām Rīgā un Pierīgā 2022. gada 1.pusgadā: cenas augušas vidēji par 20%, reģistrēts par 37% mazāk darījumu nekā pērn
VIDEO. Neiztīrītas gultnes dēļ jau divus gadus burāšanai slēgta Jūrmalas osta, bet ostas pārvaldnieks tik aizbildinās 3
VIDEO. Slaidiņš: Lai Ukraina gūtu uzvaras, nevajag celt “gaisa pilis” ilgtermiņā 5
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
23:35
1942. gada 19. augustā. Djepes katastrofa
23:30
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 19. augustā
23:25
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Zelenskis ar Gutērrešu apspriedis arī Krievijas piekopto kodolšantāžu Zaporižjes AES. Putins piekritis ielaist ekspertus 35
“Attīstībai/Par!” rosinājusi koalīcijā nemarinēt LNG termināļa būvniecības projektu, lai Latvija neatpaliktu no kaimiņvalstīm 34
Ēriks Loks, Ieva Akuratere un Āris Ziemelis ielūdz uz “Dziesminieku dienām Sēlijā”
FOTO: Ieskaties spēlfilmas “Mīlulis” filmēšanas aizkulisēs ar Kārli Arnoldu Avotu galvenajā lomā
Tanku biatlons Krievijā kā samērā absurda disciplīna
Krāpnieki pielieto jaunu triku – uzdodas par policijas darbiniekiem, lai izmānītu naudu 4
Lokdauni izraisījuši vairāk nāves gadījumu nekā Covid-19 vīruss, atzīst pētnieki. Neatliekamā medicīniskā palīdzība kļūst neaizsniedzama Lielbritānijā 8
VIDEO. “Čuk čuk čuk!” Ministrs Linkaits dzimšanas dienā soctīklotājus pārsteidz ar amizantu dziesmu 24
FOTO. Kāda sena tradīcija pat vēl mūsdienās britu karaliskajai ģimenei pusdienās liedz izmantot vienu galda piederumu 11
Sestdien Kurzemē iespējams pērkona negaiss, karstums līdz pat 30 grādiem 1
Ogrēnieši netiek uz darbu, pie ārsta un uz bērnudārzu, bet ATD līgumu ar “Liepājas Autobusu parks” lauzt negrasās
LVM padome noraida bažas par AS “Latvijas valsts meži ” valdes locekļu atlases neatbilstību tiesiskajam regulējumam un aicina uz konstruktīvu dialogu
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs