Kā alkohola lietošana var pagarināt dzīvi? 0
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Hārvarda universitātes Tana Čana Sabiedrības veselības aizsardzības skolas speciālisti epidemioloģijas profesora Franka Hu vadībā kopā ar pētnieku grupu no ASV, Šveices, Nīderlandes un Ķīnas gluži zinātniski secinājuši jau faktiski tāpat labi zināmo faktu, ka absolūta atteikšanās no alkohola ir veselībai pat kaitīgāka nekā reibinošo dzērienu lietošana mērenās devās.
Speciālisti novēroja 112 000 cilvēku, galvenokārt tie bija medicīnas darbinieki: sievietes vecumā no 30 līdz 55 un vīrieši vecumā no 40 līdz 75 gadiem, kuru veselība novērota pietiekami ilgu laiku – no 28 līdz 34 gadiem.
Pētnieki izanalizēja šos rādījumus saistībā ar diabētu, sirds asinsvadu slimībām un audzējiem, kā arī pievērsa pastiprinātu uzmanību pieciem dzīvesveida faktoriem – smēķēšana, ķermeņa masas indekss, regulāra fiziskā aktivitāte (no mērenas līdz ļoti aktīvai), mērena alkohola lietošana un saprātīga ēšana.
Viens no pētījuma līdzautoriem Ci Sans paudis, ka šis ilggadējais pētījums devis iemeslu nešaubīgi uzskatīt, ka mērena alkohola lietošana samazina risku saslimt ar kādu no sirds asinsvadu slimībām vai diabētu, kā arī var ievērojami uzlabot kognitīvo funkciju.
Vēl piebilsts, ka tajā gadījumā, ja aplūko cilvēkus, kuriem nav šo slimību un kuri nesmēķē, saprātīgi ēd, viņiem ir normāls ķermeņa masas indekss un viņi piekopj regulāras fiziskās aktivitātes, tad vidēji viņi dzīvo ilgāk (sievietes vidēji 9,5 gadus, vīrieši – 8,8 gadus) par cilvēkiem ar tādiem pašiem rādītājiem, bet ar hroniskām slimībām.
Savukārt, ja cilvēki mērenās devās lieto alkoholu, tad salīdzinājumā ar tiem, kuri lieto alkoholu un sirgst ar slimībām, dzīves ilgums sievietēm pieaug vidēji līdz 12,5, bet vīriešiem līdz 9,6 gadiem. Vismazākais dzīves ilgums bez audzējiem, sirds asinsvadu slimībām vai diabēta esot tām sievietēm un vīriešiem, kuri daudz smēķē un ir ar lieko svaru.
Var piebilst, ka par mēreni normālu pētnieki nosaukuši vienas tā dēvētās alkohola devas lietošanu ne vairāk par vienu reizi dienā un ne biežāk par 3–5 reizēm nedēļā.
