“Katru mēnesi slims!” Vecāki dusmīgi par slimību lavīnu bērnudārzos un citu vecāku attieksmi 0
Sociālajos tīklos uzvirmojusi asa diskusija par to, cik atbildīgi rīkojas vecāki, vedot apslimušus bērnus uz bērnudārzu laikā, kad apkārt klejo vīrusi. Kāda mamma dalījusies ar savu pieredzi – viņas bērns pēc ilgstošas slimības un īsas atgriešanās dārziņā atkal saslima. Citi vecāki viņai piekrīt, sakot, ka slimus bērnus nevajadzētu vest kolektīvā, kamēr citi norāda – ne vienmēr slimību var pamanīt laikus, un daudziem vecākiem vienkārši nav citas izvēles.
Madara sociālo mediju platformā “Threads” dalās savās pārdomās: “Kad tavs bērns pēc bērnu dārza 3 nedēļas slimo ar bronhītu un pēc atveseļošanās apmeklēja 2 dienas no 8.00-11.30 un dabū nākamo vīrusu ar smagām komplikācijām. Man gribās pajautāt TĀM mammām kādēļ jālaiž slimi bērni uz bērnu dārzu? Kādēļ citiem bērniem ir jācieš ar savu veselību. Nu KĀPĒC? Gribās izkliegt šo netaisnību.”
Inga cenšas situācijai rast skaidrojumu: “Vīruss nododas pirms parādās simptomi, iespējams tas bērns nebija vēl ar simptomiem, lai vispār mamma saprastu, ka bērns tūlīt arī saslims. Bet tavējais jau aplipināts, jo ir pastiprināti novājināta imunitāte pēc slimošanas.”
Kāda cita soctīkla lietotāja izsakās tieši un konkrēti: “Ai man atkal tracina šīs raganu medības. Nevaru ciest! Mammas, kas psiho par to, ka citas mammas ķip ved slimus bērnus uz dārziņu un Jūsējais no tā nokrīt ar kaut kādu zarazu – jūs gribat teikt, ka nekur citur bez mājām un dārziņā Jūs un ģimenes locekļi neuzturas, kur varētu gada tumšajā periodā būt baciļi? Uz/no darba neejat, veikalā arī ne, un laukumiņā jau nu galīgi ne? Es nesaku ka ir ok vest slimus bērnus, kam ir caureja, vemšana, temperatūra- tas nav gudri, BET…
Ja jūs sagaidāt, ka būs tā ka nevienam bērnam grupiņā nebūs iesnas, tad principā uz ziemu to PII var slēgt ciet, jo lielākai daļai jāsēž mājās ar puņķīšiem.
No mammu perspektīvas – ne jau jums vienīgām ir uz darbu jāiet. Arī citām mammām jāstrādā un ne visās ģimenēs ir omes kas var pieskatīt. Tad ir jāņem aukle, kas sēž ar iesnainu bērnu mājās un liela daļa nopelnītā ir jāatdod auklei. Tam slimošanas posmam ir vienkārši jāiziet cauri bez vainīgo meklēšanas vēlams. Nevienai no mums nav viegli.”
Iespējams, ka visu var atrisināt stiprinot bērnu imunitāti, nevis vainojot citus vecākus: “Es nevis vainoju citas mammas, bet strādāju ar savu bērnu veselību, lai viņi vienkārši nebūtu uzņēmīgi pret visu pēc kārtas. Un tas vainagojās rezultātiem. Mazākais dēls pat pirmo gadu ejot dārziņā apslima tikai vienu reizi. NAV normāli slimot 12 reizes gadā! Tā ir imunitāte, kas ir ļoti stipri vāja. Ģimenes ārste man arī centās iegalvot, kas tas ir normāli, bet izrādījās, ka var savādāk.”
Arī Anete dalās savās pārdomās: “Tas viss tikai parāda, ka tik mazi bērni nav jāsadzen tādā barā ,kur klepo, šķauda viens otram virsū, tik tuvu ir viens otram blakus. Un tā nav norma, ja katru mēnesi bērns ir slims.”
