Ķelti pratuši likt mākslīgos zobus 2
Analizējot 2009. gadā izrakumos Ziemeļfrancijā iegūto materiālu, arheologi nākuši pie slēdziena, ka dzelzs laikmeta apbedījumā atrastās sievietes augšžoklī iestiprinātā metāla adata ir uzskatāma par Eiropā senākā mākslīgā zoba paliekām, vēsta BBC.
Lai arī simtprocentīgu apstiprinājumu tam nav iespējams gūt, zinātnieki uzskata, ka uz adatas bijis “uzsēdināts” koka vai kaula mākslīgais zobs. 2300 gadu laikā tas satrūdējis un nav vairs konstatējams, taču “implanta” pamats saglabājies. Priekšzoba īpašniece bijusi 20 – 30 gadu veca turīga ķeltu sieviete, kas dzīvojusi 3. gs. p.m.ē..
Francijas Bordo pilsētas arheologu grupas vadītājs Gijoms Segins tomēr pieļauj, ka mākslīgā zoba nēsāšana nez vai izvērtusies veiksmīga, jo dzelzs cilvēka ķermenī ir pakļauta korozijai (tādēļ mūsdienās izmanto titāna sakausējuma skrūves). Tas nozīmē, ka metāla adata rūsējot varēja radīt iekaisumu un asinssaindēšanos, kura galu galā noveda pie sievietes nāves. Bet nav arī izslēdzams, ka cilvēka bojāejas iemesls bija pavisam cits un mākslīgais zobs žoklī ielikts apbedīšanas sagatavošanas posmā kā kosmētisks izskata uzlabojums.
Lai arī Francijas atradums ir liecība par senatnes zobārstniecības praksēm, tomēr tā nebūt nav senākā tāda veida liecība. Mākslīgie zobi bija pazīstami jau pirms 5500 gadiem senajā Ēģiptē un Tuvajos Austrumos. Tiesa, lielākoties tos ielika nelaiķa žoklī pēc nāves.
