Ceļus grib, bet par auto negrib maksāt vairāk 7
“Plānots, ka nākamgad tiks sakārtoti apmēram 500 km ceļu, tie gan pamatā ir galvenās nozīmes ceļi. Tāpēc, lai varētu sakārtot lauku ceļus, no valsts budžeta esam paredzējuši apmēram 10 miljonus eiro,” piesaka finanšu ministre.
“Tas nesedz mūsu vajadzības, naudas ir tikpat, cik pērn, bet cenas kāpj. Varēsim atļauties ikdienas uzturēšanu un dažos pagastos dažus kilometrus paremontēt. No Lauku atbalsta naudas kādus 25 km varēsim sakārtot. Man kauns par pagasta ceļiem, kas remontu nav redzējuši kopš kolhozu laikiem,” oponē Guntis Libeks.
“Vislielākās maiņas ir auto nodokļa likmēs. Mūsu plāns ir likvidēt transportlīdzekļa reģistrācijas nodevu, ko maksā, iegādājoties auto, bet šo summu pārlikt uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kuru maksājam ar domu, ka finansējumam jānonāk ceļu sakārtošanā. Šīs izmaiņas neattieksies uz vecākajām automašīnām, bet uz tām, kuras ar 2009. un jaunāku reģistrācijas gadu. Satiksmes ministrija pieļāva kļūdas nodokļa sloga sadalījumā, kas tagad tiek labotas,” atzīst Dana Reizniece-Ozola.
Kāpēc nodoklis nav atkarīgs no patiesās auto ekspluatācijas? Jo vairāk brauc, jo vairāk jāmaksā par ceļu uzturēšanu un vides piesārņošanu – loģisks princips. Taču ministrei ir pretarguments: “Ja pašreizējo nodokļa summu pārnestu uz akcīzes nodokli, tad degviela kļūtu par sešiem centiem litrā dārgāka! Bet tad pieaugtu kontrabanda. Igaunija palielināja akcīzi, bet strauji kritās ienākumi.”
“Reģistrācijas nodokli maksā vienreiz, bet ekspluatācijas nodokli – katru gadu. Man ir sajūta, ka būs jāmaksā vairāk,” spriež kāda autobraucēja.
