Kopš 1998.gada vien pieci patvēruma meklētāji ieguvuši Latvijas pilsonību 0
Kopš 1998.gada Latvijas pilsonību saņēmušas vien piecas personas, kurām valsts bija piešķīrusi patvērumu, aģentūra LETA noskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Patvērumu Latvijā kopš 1998.gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem. Likumi neparedz, ka pēc patvēruma saņemšanas būtu obligāts pienākums naturalizēties. PMLP pagaidām nevarēja pateikt, cik no šiem 202 ārzemniekiem pauduši vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību, taču par Latvijas pilsoņiem kļuvuši vien pieci cilvēki no Ēģiptes, Baltkrievijas, Sudānas un Krievijas.
Šobrīd normatīvie akti neuzliek pienākumu bēgļa statusu saņēmušam ārzemniekam atskaitīties PMLP par to, kur viņi atrodas. “Viņi var brīvi pārvietoties Šengenas teritorijā,” norādīja PMLP. Citādāka situācija ir ar tām personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Šiem ārzemniekiem reizi gadā jāatjauno vai jāpagarina savs statuss.
Likums paredz, ka uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kurš pamatoti baidās no vajāšanas saistībā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem. Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.
Jau ziņots, ka saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) iepriekš pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.
Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.
Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes – vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Latvijai būs iespēja noraidīt patvēruma meklētāja pieprasījumu, ja tiks konstatēts risks nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
