– Bet jums to pārmet. Tiesa gan, ārlietu ministrs Rinkēvičs, viesodamies laikrakstā “Vesti”, atbildēja, ka daudzi vietējie krievi, kuri atbalsta Krievijas veikto aneksiju Krimā, neesot Latvijas ienaidnieki. Viņiem varot būt šāds uzskats! Jūs arī tā atbildētu? Ja daudzi atbalsta citu valstu teritoriju piesavināšanos, vai viņi pieļauj, ka kaut kas tāds varētu notikt arī Latvijā? 52
– Te nonākam pie integrācijas – vai šobrīd Latvija ir divkopienu valsts vai nav? Ir pietiekami daudz valdības iestāžu, kam ar šiem jautājumiem jānodarbojas. Var pastāvēt uzskatu dažādība, var katrs no sava skatpunkta raudzīties, ko Krievija veikusi Krimā, taču minētajām iestādēm jārūpējas, lai šie pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji būtu pēc iespējas lojālāki Latvijas valstij. Es ceru, ka šo piesaisti izdosies panākt ar “Saskaņas” programmu un darbību, pārliecinot par piederību Latvijai, veicinot iestāšanos pilsonībā un lojālāku attieksmi.
– Taču “Saskaņa” nav devusi principiālu novērtējumu Krievijas darbībām Krimā. Nav norobežojusies no aneksijas veicējiem.
– Tas būs viens no priekšvēlēšanu karstajiem jautājumiem. Pēc starptautiskās likumdošanas, Krimas ieņemšana šobrīd ir aneksija. Nenoliedzami. Ieņemta un pievienota teritorija, novilkta robeža. Par to partijā uzskati vienam, otram, trešajam atšķiras – kā arī par citiem vērtējumiem, bet kopējā līnija, attieksme atbilst tai, kādu Latvija ieņēmusi kā NATO un ES valsts. Ja ir izstrādāta vienota ES politika šajā sakarā, tad principā mēs to atbalstām. Vismaz atšķirīga “Saskaņas” nostāja nav deklarēta.
– Vai tad nav vēl skaidrs, kas noticis, lai nostāju deklarētu? Krimā taču Putins iegāja, nevis Napoleons!
– Jā, bet es saku – Latvijai nav katrā ziņā jāaizlec pa priekšu Eiropai, kamēr nav vienotas pozīcijas, notikumiem attīstoties. Vēl, protams, ir aspekts, ka Krimas iedzīvotāji lielā mērā apsveica pievienošanu Krievijai, un jautājums – kas Krimā notiktu šodien, ja krievs tur nebūtu iegājis? Tāds pats karš kā Donbasā?
– Sakiet, Kreitusa kungs, kas, jūsuprāt, karo Ukrainas zemē? Vai Austrumukrainas iedzīvotājus sauc par teroristiem vai zemessargiem, bet viņiem neviens cits kā Krievija nodod moderno bruņojumu, kādu kalēja darbnīcā vis netaisa.
– Skaidrs, ka ieroči, bruņutehnika ražoti Krievijā. Tāpat čečeni dodoties talkā. Nav apstrīdams, ka no Krievijas puses nāk viss, lai varētu karot.
– Bet diez vai Krievijai vajadzētu sūtīt iekšā savus ieročus, vīrus?
– No otras puses – kādu palīdzību, vismaz morālu atbalstu, Ukraina saņem no Rietumiem? Vienas valsts ietvaros principā risinās pilsoņu karš, tāpēc “Saskaņas” pozīcija ir – neskriet šādā situācijā citiem pa priekšu nosodīt Krieviju. Kāpēc, piemēram, Somija tirgojas ar Krieviju, nelec uz ecēšām. Sankcijām jau ir zināmas pretdarbības pazīmes, arī satiksmes ministrs brīdina, cik ievainojama ir mūsu tranzīta nozare, ja pārtrūkst sakari ar Krieviju. Salacgrīvā stāvot 50 tonnas ar nepārdotām šprotēm, cilvēki palaisti bezalgas atvaļinājumā. Zīle no Eiroparlamenta saka – to pārdzīvosim. Viņš ar deputāta algu Briselē pārdzīvos, bet kas būs ar cilvēkiem, kuri tamdēļ paliks bez darba?
