Kremlī valda satraukums – Putins Krievijas Centrālās bankas vadītājai uzdevis īpašu uzdevumu 0
Krievijas ekonomikā turpina pieaugt problēmas, un valsts augstāko amatpersonu vidū vērojamas domstarpības par to, kā tās risināt. Neatkarīgais Krievijas ekonomists Vjačeslavs Širjajevs uzskata, ka pieaugošais budžeta deficīts, augtā inflācija un zemākas naftas cenas rada arvien lielāku spiedienu uz Krievijas Centrālās bankas vadītāju Elvīru Nabiuļļinu, kura līdz šim centusies saglabāt stingru monetāro politiku.
Intervijā Ukrainas televīzijas “24. kanālam” eksperts norādīja, ka Krievijas ekonomiku arvien vairāk ietekmē arī naftas cenas. Viņš atgādināja, ka Krievijas naftas markas “Urals” cena pašlaik ir aptuveni 50 ASV dolāri par barelu, kas ir zemāka nekā pirms ASV un Izraēlas militārās operācija pret Irānu.
Pēc Širjajeva domām, tuvākajos mēnešos Krievijas budžeta problēmas kļūs vēl izteiktākas. Viņš prognozē, ka oficiāli deklarētais budžeta deficīts varētu sasniegt vismaz 10-12 triljonus rubļu, bet reālais deficīts, viņaprāt, varētu būt 15-17 triljoni rubļu.
Eksperts norāda, ka Krievijā turpina pieaugt arī inflācija. Pārtikas groza cenas ik mēnesi pieaug aptuveni par 1,7%, kas gada griezumā nozīmētu inflāciju virs 20%. Viņš prognozē, ka jau jūlijā sadārdzināsies izejvielu un rezerves daļu pārvadājumi, kas savukārt izraisīs vēl vienu pārtikas cenu kāpumu veikalos/
“Visi saprot, ka nav vērts gaidīt inflācijas samazināšanos – notiks pretējs process, kas pāraugs hiperinflācijā. Kā šādos apstākļos, Nabiuļļina varētu samazināt bāzes procentu likmi, protams, nav saprotams. Viņa var arī turpmāk to nesamazināt, bet, ja mēs redzēsim, ka viņa, ievērojot savu pēdējo gadu loģiku, to paaugstinās, tad būs vērojama nopietna pretestība,” sacīja Širjajevs.
Viņš uzskata, ka spiediens uz Krievijas Centrālās bankas vadītāju kļūst arvien lielāks. Pēc eksperta teiktā, Krievijas lielākās bankas “Sberbank” vadītājs Germans Grefs publiski pauž ne tikai savu, bet arī daudzu Krievijas oligarhu, rūpniecības uzņēmēju un Kremļa ietekmīgāko aprindu vēlmes.
Širjajavs uzskata, ka šīs grupas vēlas panākt bāzes procentu likmes samazināšanu, jo pašreizējā 14% likme būtiski apgrūtina uzņēmumu iespējas aizņemties un attīstīt uzņēmējdarbību.
Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka ar procentu likmju izmaiņām vien situāciju glābt vairs nav iespējams.
“Ekonomikas sabrukums ir neizbēgams pie jebkādas procentu likmes – gan pie 5%, gan pie 10 vai 12, vai pat 30%. Tam vairs nav nekādas saistības ar to, kas tuvākajā laikā notiks ar Krievijas ekonomisko un politisko sistēmu, uzsvēra Širjajevs.
Eksperts intervijā pievērsa uzmanību arī Nabiuļļinas nesenajai atgriešanās publiskajā telpā pēc ilgāka pārtraukuma. Viņš norādīja, ka Centrālās bankas vadītāja šajā laikā pieņēmusi lēmumu nedaudz samazināt bāzes procentu likmi, lai gan, pēc viņa domām, ekonomiskā situācija drīzāk prasītu tās paaugstināšanu.
Širjajevs pieļauj, ka Nabiuļļina varētu būt pakļauta politiskam spiedienam no Kremļa, kur galvenais uzdevums pašlaik ir radīt iespaidu, ka ekonomiskā situācija tiek kontrolēta.
“Putins pateica atdzīvināt ekonomiku, un tagad viņa sāk darīt to, ko viņai liek. Ja viņa atgriezās, lai kļūtu par starpnieci un ar savu klātbūtni nomierinātu tirgus, tad, iespējams, tieši tāds uzdevums viņai ir dots – palikt savā amatā un nomierināt situāciju. Pilnīgi iespējams, ka viņu pierunāja pārdzīvot šo Krievijas ekonomikas sarežģīto periodu,” pieļauj ekonomikas apskatnieks.
Širjajevs secina, ka pašlaik Krievijas ekonomikas vadībā nav vienprātības par to, kā pārvarēt pieaugošās problēmas. Pēc viņa domām, augstāko amatpersonu domstarpības liecina, ka nevienam no lēmumu pieņēmējiem šobrīd nav risinājuma, kas spētu ātri stabilizēt situāciju valstī.
