Krievija maina taktiku Ukrainas karā 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēneša laikā nespējot gūt stratēģiskus panākumus karā pret Ukrainu, Krievija ir mainījusi taktiku, koncentrējoties uz lielo pilsētu bombardēšanu, lai tajās radītu humānas katastrofas.
Krievija lieto “cilvēkēdāju taktiku”
Ukrainā iebrukusī Krievijas armija lielo zaudējumu dēļ cenšas ieviest jaunus elementus savā taktikā un koncentrē spēkus pie lielajām pilsētām, lai tajās radītu humānas katastrofas, vakar pavēstīja Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks. “Notiek daļēja krievu pāriešana uz ierakumiem ieņemtajās robežās, bet šāda spēku un postīšanas līdzekļu koncentrācija ap mūsu lielajām pilsētām tiek veikta, lai tīši tajās radītu tūkstošiem humāno katastrofu,” norādīja padomnieks.
Šāda taktika ir “absolūti cilvēkēdāju garā, un tai ir skaidri juridiski formulējumi starptautiskajās tiesībās sadaļā par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci”. Tas ir saistīts ar Krievijas centieniem pārvērst karu Ukrainā daļēji ilgstošā fāzē lielo zaudējumu dēļ un tāpēc, ka visos virzienos nav būtiskas virzības uz priekšu. “Tieši tā ir nepieciešamība – samazināt visu veidu zaudējumus un mēģināt maksimāli “iztīrīt” savu aizmuguri no nelojāliem elementiem (bet tie ir 90–95% mierīgo iedzīvotāju),” skaidroja Podoļaks.
Zelenskis lūdz NATO piešķirt Ukrainai bruņojumu
Vakar Briselē sākās NATO valstu ārkārtas samits, lai apspriestu efektīvāku palīdzību Ukrainai, kas varonīgi pretojas Krievijas uzbrukumam.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vērsās pie NATO ar aicinājumu nodrošināt Ukrainai adekvātu bruņojumu, lai tā spētu sevi aizsargāt pret Krievijas agresiju, mudinot aliansi piešķirt Ukrainai vienu procentu savu lidmašīnu.
“Vēl 24. februārī es vērsos pie jums ar skaidru lūgumu – palīdzēt mums aizslēgt debesis. Pasargāt mūsu cilvēkus no Krievijas bumbām un raķetēm. Mēs nesadzirdējām skaidru atbildi,” sacīja prezidents. “Ukrainai ir nepieciešama militārā palīdzība bez ierobežojumiem. Kā bez ierobežojumiem Krievija pret mums izmanto visu savu arsenālu,” sacīja Zelenskis.
“Ukrainai nav jaudīgu pretraķešu ieroču, mums ir krietni mazāk aviācijas nekā Krievijai. Ukraina vērsās pie jums pēc lidmašīnām, lai mēs nezaudētu tik daudz savu cilvēku. Jums ir tūkstošiem kaujas lidmašīnu, bet mums neiedeva nevienu.” – “Mēs lūdzām tankus, lai mēs varētu atbloķēt mūsu pilsētas, kur Krievija tur ķīlniekus – simtus tūkstošus cilvēku, mākslīgi rada badu, burtiski pārvērš pelnos dzīvojamos rajonus.
Jums ir ne mazāk kā 20 000 tanku! Ukraina lūdza vienu procentu, atdot vai pārdot. Bet mums nav skaidras atbildes,” norādīja Zelenskis. Prezidents uzsvēra, ka lūdz NATO piešķirt Ukrainai vienu procentu alianses lidmašīnu, kā arī daudzlādiņu reaktīvās sistēmas, pretkuģu ieročus, pretgaisa aizsardzības ieročus. Ukraina ir pateicīga visiem sabiedrotajiem par jau sniegto militāro palīdzību, bet ar to nav pietiekami, lai efektīvi apturētu Krievijas uzbrukumu, uzsvēra Zelenskis.
Augsta ranga ASV amatpersona vakar paziņoja, ka ASV un NATO sabiedrotie apspriež pretkuģu raķešu nosūtīšanu Ukrainai. “Var rasties dažas tehniskas problēmas, lai to īstenotu, taču mēs konsultējamies ar sabiedrotajiem un strādājam pie tā,” sacīja amatpersona.
Krievijas kaimiņvalstis ir apdraudētas
Krievija iznīcinās brīvību Eiropā, un tās kaimiņvalstis ir apdraudētas, vakar uzrunā Zviedrijas parlamentam brīdināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Ja Ukraina neizturētu un nesargātu sevi, tas nozīmētu, ka (..) turpmāk visas Krievijas kaimiņvalstis ir apdraudētas,” sacīja Zelenskis, kura attālināto uzrunu zviedru deputāti uzņēma ar ovācijām.
“Krievija devās karā pret Ukrainu, jo tā (..) vēlas iznīcināt brīvību Eiropā,” brīdināja Ukrainas prezidents. “Tas ir būtisks izaicinājums Eiropas drošības un aizsardzības sistēmai,” viņš sacīja, aicinot Eiropu noteikt Krievijai vēl smagākas sankcijas. Viņš brīdināja Zviedriju, ka Maskava ir noskatījusi Gotlandi.
“Tas nozīmētu, ka jums draud briesmas, jo jūs no šīs agresīvās politikas šķir tikai jūra,” sacīja Zelenskis. “Krievijas propagandisti jau tagad TV raidījumos apspriež, kā Krievija okupēs Gotlandi un kā viņi to kontrolēs gadu desmitiem,” viņš piebilda. “Viņi domā, ka būtu ērti tur izvietot ieroču sistēmas un bāzes, lai nosegtu virzību uz Baltijas valstīm,” norādīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents savā uzrunā arī pateicās Zviedrijai par atbalstu. Zviedrija ir piekritusi pirmo reizi kopš 1939. gada piegādāt ieročus valstij, kas ir iesaistīta karā. Zviedrija, kas nav NATO dalībvalsts, vakar paziņoja, ka piegādās Ukrainai vēl 5000 prettanku ieročus. Kopš kara sākuma Zviedrijā ir pieaudzis atbalsts dalībai NATO, bet Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone līdz šim ir noraidījusi šādu ideju.
Viņasprāt, pievienošanās aliansei riskētu destabilizēt Ziemeļeiropu.
Aicina pastiprināt Suvalku koridora aizsardzību
Lietuva aicina pastiprināt tā dēvētā Suvalku koridora aizsardzību no abām pusēm un sagatavoties arī iespējai, ka šī Baltijas valstu aizsardzībai tik svarīgā zemes josla varētu tikt bloķēta, vakar paziņojis prezidents Gitans Nausēda, ierodoties uz NATO samitu Briselē. Par Suvalku koridoru tiek saukta aptuveni 100 kilometrus plata Lietuvas un Polijas pierobežas josla, kas rietumos robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un austrumos ar Baltkrieviju un no Baltijas valstu aizsardzības viedokļa tiek uzskatīta par NATO Ahileja papēdi.
Kara gadījumā Suvalku koridora sagrābšana noslēgtu NATO sabiedrotajiem sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm, tādēļ aizsardzības nozares amatpersonu apspriedēs par šīs teritorijas aizsardzību tiek spriests bieži. “Mēs gribam, lai Suvalku koridors tiktu aizsargāts, turklāt aizsargāts no abām pusēm, un lai tiktu veikta pienācīga sagatavošanās arī tādai iespējai, ka Suvalku koridors tiek noslēgts no abām pusēm,” teica Lietuvas prezidents.
“Tādēļ mēs runājam par papildu poligoniem, par papildu naudu, ko atvēlēsim infrastruktūrai, lai varētu efektīvi uzņemt krietni vairāk karavīru un, galvenais, militārā ekipējuma,” viņš piebilda. Nausēda uzsvēris, ka Lietuvai īpaši vajadzīgs pretgaisa aizsardzības bruņojums.
Polijas Seims pasludina Putinu par kara noziedznieku
Polijas parlamenta apakšpalāta Seims nosodījis genocīda aktus, kurus Krievija īsteno Ukrainā, un pasludinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku. Seima rezolūcija tika pieņemta aklamācijas kārtībā bez balsošanas. “Polijas Republikas Seims stingri nosoda ilgstošas vardarbības aktus, kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci, genocīda aktus, sistemātiskus cilvēktiesību pārkāpumus un citus noziedzīgus starptautisko tiesību pārkāpumus, kurus suverēnās Ukrainas teritorijā izdarījuši Krievijas Federācijas bruņotie spēki kopā ar sabiedrotajiem pēc prezidentam Vladimiram Putinam tieši pakļauto militāro komandieru pavēles,” teikts rezolūcijā.
Seims aicināja visas valstis, kas atzīst Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un pašnoteikšanās tiesības, ar visiem līdzekļiem atbalstīt tiesvedību sākšanu un veikšanu Starptautiskajā tiesā un Starptautiskajā krimināltiesā. Seims arī aicināja izmantot pilnvaras jebkurās starptautiskajās organizācijās, lai sauktu pie atbildības Putinu, Krievijas Drošības padomes locekļus un Krievijas Bruņoto spēku komandierus.
“Vispārpieejami šo noziegumu pierādījumi pamato Vladimira Putina atzīšanu par kara noziedznieku no Polijas Republikas Seima un starptautiskās sabiedrības puses,” teikts rezolūcijā. Polijas Seims arī vērsās pie pasaules demokrātisko valstu parlamentiem un Eiropas Parlamenta ar lūgumu atzīt Putinu, Krievijas Drošības padomes locekļus un Krievijas Bruņoto spēku komandierus par personām, kas ir tieši atbildīgas par šiem aktiem, un noteikt pret viņiem visplašākās sankcijas.
Seima deputāti pauda nelokāmu solidaritāti ar “brīvo ukraiņu tautu un demokrātisko Ukrainas valsti”. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs pirms tam bija aicinājis “visus Eiropas parlamentāriešus atzīt Putinu par kara noziedznieku”. Ministrs kā Putina noziegumu piemēru minēja Krievijas karaspēka aviotriecienu Mariupoles dramatiskajam teātrim, kur patvertnē bija meklējuši glābiņu vairāk nekā 1000 sieviešu un bērnu.
