Oligarhu jautājums Latvijā joprojām aktuāls. Jums pašam politikā tā sanācis, ka no viena pie otra – Tautas partijā bijāt plecu pie pleca ar Šķēli, tagad – ZZS Lemberga ēnā. 53
Kad Zatlers mūs visus atlaida (domāta 10. Saeimas atlaišana 2011. gadā. – I. P.), jaunus brīnumus solot, tā bija izšķiršanās – palikt politikā vai ne, un šis aspekts tika izvērtēts. Vai tāpēc ka esmu bijis viņu tuvumā, pareizākais būtu nokaunēties, ievilkt asti un pazust? Patiesībā tā dēļ jau netiku pielaists pie pirmajām rindām. Man ir svarīgi saglabāt savus principus. Uzdevu sev jautājumu, un katram to vajadzētu politikā darīt, – vai izšķirošā brīdī vari pateikt nē, vai tev sāk parādīties cilvēki, kuriem tu nevari atteikt. Mana atbilde bija – spēju jebkuram pateikt nē.
Un ja pie jums ar savām interesēm atnāk Šķēle vai Lembergs?
Varu teikt to pašu. Ja cilvēks politikā kādā amatā nespēj atteikt, tad viņam tur vairāk nav vietas – tā ir mēraukla, ko sev turu arī šobrīd.
Tas ir arī stāsts par attīrīšanos. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele uzsver, ka jāprasa starptautiska Latvijas okupācijas fakta izvērtēšana. Viņa saka, tāda trauma nav paslaukāma zem tepiķīša – sabiedrībai ir jāattīrās.
Šis ir viens no obligātajiem katra valstsvīra vēstījumiem, lai neaizmirstu, kur palika puse no mūsu valsts simt gadiem un kādas ir sekas. Pats to daru nepārtraukti sarunās ar ārzemju kolēģiem. Ik pa brīdim jau sanāk sadurties ar “mēs, vecā Eiropa, un jūs tur”, tad vienmēr ir jāatgādina, kāpēc mēs tur bijām. Jāatzīst, ka Baltijas valstīm tas diezgan veiksmīgi izdodas.
Bet skaitīt okupācijas laikā pazaudētos latus un cerēt, ka tos kāds atdos…
Taču svarīgi to zināt, turklāt vēsturnieks Gatis Krūmiņš ir izpētījis, kurš kuram parādā.
Gatis Krūmiņš vispār ir fantastisks Vidzemes Augstskolas rektors un cilvēks. Cilvēkus, ar kuriem tiekos, ierindoju – ir cīņu biedrs vai nav. Viņš pieder pie pirmajiem. Tie ir tādi, kam deg acis par Latvijas nākotni.
To arī vēlējos jums jautāt – kā ierēdņa darbā nepazaudēt šo degsmi?
Gada beigās visi kādu apbalvo, es biju uz šādu pasākumu “Smiltenes pienā”. Zināt, kuriem uzņēmumiem ir panākumi? Tiem, kuri savus darbiniekus sauc nevis par padotajiem, bet – mana komanda, mēs. Komandas sajūta vajadzīga arī valsts darbā, jo Latviju varam veidot tikai visi kopā. Traucē, ja politiķis saka – es jau neko, tā sliktā ierēdniecība savārīja ziepes.
Man prieks, kā personālu spējusi motivēt VID vadītāja Ilze Cīrule. Pēc grūtā pirmā pusgada, kad brīžiem likās, ka viņa var salūzt, tagad uzņēmēji pat sākuši par VID teikt labus vārdus. Valsts kasē ir perfekts menedžments, viņi jebkurā biržā varētu strādāt. Tātad var, bet ļoti gudri jādarbojas vadītājam – ja tas ir cilvēks ar zemiem standartiem, kā es saku, otrās vai trešās līgas spēlētājs, nekad viņš augstāk nepacelsies.
Gandrīz vai katrs gatavo dāvanu Latvijas simtgadei. Jums nosūtīta vēstule, kuru parakstījuši vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, ar jautājumu: “Kučinska kungs, vai tiešām Jūsu dāvana Latvijai simtgadē būs jaunas kailcirtes mūsu mežos?” Runa par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, kas paredz vēl intensīvāku meža izmantošanu – kailcirtes jaunās platībās piekrastē un tievāku koku ciršanu kailcirtēs visā Latvijā.
Vai tik traki ir, ka pēkšņi izcirtīs visus mežus?
Cilvēku satraukuma pamatā ir arī grozījumu autoru nespēja tos izskaidrot sabiedrībai un steiga.
Visi jautājumi sabiedrībai ir jāizskaidro, un steigā to nevajadzētu darīt, bet ar šo neesmu tik rūpīgi iepazinies, tāpēc nevarēšu komentēt. Ja runā par valsts organizācijām, ar ko varam lepoties, tad “Latvijas valsts meži” ar savu pieeju apsaimniekošanā jautājumus par to, ka meži tiek nesaprātīgi izcirsti, ir noņēmuši no dienaskārtības.
Šie grozījumi vairāk rāda, ka viņiem sāk pietrūkt, ko cirst.
Kāda tad būs jūsu dāvana Latvijai simtgadē?
Uzdāvināšu mūsu valstij daudz labu darbu.
Vizītkarte. Māris Kučinskis
LR Ministru prezidents
Dzimis 1961. gada 28. novembrī.
Mācījies Ķirbižu pamatskolā, beidzis Valmieras 4. vidusskolu.
Latvijas Valsts universitātē ieguvis ekonomista izglītību.
Bijušais Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, vairāku saeimu deputāts.
Bijušais Tautas partijas biedrs, Liepājas partijas biedrs kopš 2014. gada.
Laulībā ar Laini Kučinsku. Dēli – Gints un Edgars.
