Un kā jūs pats personīgi rūpējaties par savu veselību, vai esat atmetis smēķēšanu? 53
Smēķēšanu liekam nost – 40 gadus smēķēju, zinu, ka tas ir ļoti slikti un tā ir mana atkarība. Tomēr es cenšos sevi uzturēt formā, un tas nemaz nav tik grūti vai dārgi. Veselīgai dzīvei vajag divas lietas – pareizi ēst un sportot. Ģimenē esam pamainījuši ēdienkarti – iztiekam bez saldumiem, kūkām, vispār tie būtu jāatmet katram normālam cilvēkam.
Uz svētkiem pa kādai kūciņai var?
Bet ne biežāk. Jāatmet visas krējuma mērces, tauciņi, kas peld pa virsu, vai kārtīgi izcepināti ēdieni sviestā.
Šajā amatā man ir nācis klāt sports un kustības, citādi tādu slodzi nevarētu izturēt. Vienu dienu nedēļā obligāti esmu sporta zālē un vēl vienu vai divas, kā izdodas, ar sievu nūjojam desmit kilometrus gar jūru. Tas ir brīvdienu pasākums.
Pa kuru jūrmalu?
Svētdienās mūs var satikt Saulkrastos. Kad laika apstākļu dēļ nevaram nūjot, esam sākuši spēlēt skvošu. Man jālepojas, ka sieva palīdz, jo vienam būtu grūtāk saņemties. Kā tad viens pats nūjosi un ar sevi runāsies? Un tik viegli var atrast iemeslus, kāpēc neiet uz sporta zāli vai nūjot, ir tik cilvēcīgi pateikt, ka esmu noguris vai darba daudz, slikta pašsajūta.
Vai jūsu miesassargi arī nūjo pa pludmali?
Viņi atrodas netālu no mums un ātrā gaitā soļo gar jūru. Starp citu, kalpo man kā paraugs, kā sevi uzturēt formā. Kur vien viņi parādās, meitenes noelšas.
Pašsajūta pēc sportošanas taču ir krietni labāka?
O, es to saucu par laimes hormoniem! Nesaku, ka eju uz sporta zāli vai nūjot, bet – pēc laimes hormoniem. Pēc tam cilvēks jūtas tik labi – viss vakars iegūts!
Droši vien zināt Somijas piemēru, kad augsto mirstības rādītāju no sirds un asinsvadu slimībām valsts uzveica ar veselīgu pārtikas un dzīvesveida programmu. Latvijā arī tāda derētu, citādi maksāsim par slimībām nebeidzami.
Un, ja nebūsi skrējis vai atbilstoši savam vecumam vismaz reizi dienā kārtīgi izstaigājies, ģimenes ārsts tevi neapkalpos…
Pieminējāt savu dēlu, kurš dzīvo un strādā ārzemēs. Kāda sajūta, ka pie mums, kad tik daudzi devušies projām, vēl brauc vervēt šampinjonu lasītājus?
Mana pirmā asociācija – kāpēc šampinjonus paši nevarētu audzēt?
Lai varētu ar tīru sirdi vērsties pie mūsu cilvēkiem Īrijā, Lielbritānijā, kas lielākoties aizbrauca no vietām, kur Latvijā nebija darba, tomēr ir un paliek viena patiesība – darba vietas, atalgojums un, lai iegūtu stabilitāti, vajag arī kur dzīvot.
Latvijā daudzviet trūkst darbaroku, jautājums, vai tautiešus svešumā sasniedz šī informācija.
Nesasniedz. Par daudz ko nesasniedz. Tur ir ko darīt. Ja runā par nākamā gada iecerēm, kur normālam darbam traucēklis numur viens ir vēlēšanas, jo partiju cilvēki aicina atturēties no straujām kustībām, kas varētu mest ēnu, kļūst piesardzīgi un populistiski… ekonomikā galvenais uzsvars ir darbaspēks. Uzskatu, ka zaļā gaisma jādod ārvalstu augsta līmeņa profesionāļiem jomās, kur trūkst speciālistu, piemēram, informāciju tehnoloģijās (IT) pieprasījums ir milzīgs. Abām rokām atbalstu augstākās izglītības eksportu un cenšos par to runāt savās ārzemju vizītēs Indijā, Ungārijā, darīšu to Japānā.
Esmu negatīvi noskaņots pret lēto darbaspēku, ņemot vērā, ka mums ir divas rezerves – uz ārzemēm izbraukušie un vietējie cilvēki, kuriem nepieciešama pārkvalifikācija. Šobrīd profesionālās izglītības centros atvērām programmu metinātājiem, IT speciālistiem, būvniekiem, bet tai nav sevišķa pieprasījuma, lai gan ir garantētas darba vietas visos reģionos.
Ko darīt?
Žēloties sociālajos tīklos, ka valsts neko nedara.
Tikko intervēju Jutu Strīķi, kas pārmet, ka vairāk dzird, kā KNAB jaunais vadītājs radio pateicas valdībai un ģenerālprokuroram, bet par reālām lietām informācijas nav.
Uzskatu, ka Juta Strīķe un Juris Jurašs savas iespējas KNAB palaida garām.
Ja būtu aktīvs KNAB, kas seko līdzi administratīvo resursu izmantošanai Rīgas pašvaldības vēlēšanās, iespējams, galvaspilsētā būtu cits vēlēšanu iznākums. Vai jums kā pārraugam šķiet, ka KNAB kļūst spēcīgāks?
KNAB ir izmainījušās vairākas lietas – nav iekšējo konfliktu, dota iespēja strādāt pilnīgi visiem, izveidots analītiskais dienests. Tiem, kas domā, ka viņus neviens neķer, no savas puses kā pārraugs varu teikt – esiet uzmanīgi, viss tiek pieskatīts, tikai netiks taisīti šovi, kad vēl nav sagatavota lieta, bet jau tiek noplūdināta informācija plašsaziņas līdzekļiem – re, kur tāds blēdis. Neslēpšu, ka viens no sarunu tematiem ar KNAB vadītāju ir šāds: vienā otrā vietā var preventīvi norādīt, ka kaut kas briest, – tā ir Lietuvas pieredze. Kad cilvēki jūt, ka viņi tiek pieskatīti, iespējams, kļūst piesardzīgi.
Jums ir pārliecība, ka KNAB ir īstais priekšnieks un darbs tur notiek?
Man ir ne tikai pārliecība, es to zinu.
