Latvijā
Politika

Kukuļņemšanā apsūdzētais Rimšēvičs piedalīsies ECB padomes sēdē Frankfurtē2


Ilmārs Rimšēvičs
Ilmārs Rimšēvičs
Foto: Valdis Semjonovs

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien un ceturtdien, 7.martā, piedalīsies Eiropas Centrālas bankas (ECB) padomes sēdē Frankfurtē, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankā atzīmēja, ka Rimšēvičs šonedēļ ir ikdienas režīmā atsācis pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka prokurore Viorika Jirgena kukuļņemšanā apsūdzētajam Rimšēvičam devusi atļauju apmeklēt ECB padomes sēdi Frankfurtē.

Tāpat ziņots, ka Eiropas Savienības Tiesa 26.februārī paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata. Ņemot vērā minēto tiesas spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu Latvijas Bankā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēviču aizturēja 2018.gada februārī, bet pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata.

Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā sacīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas “Trasta komercbankas” akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi “Trasta komercbankai”, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Rimšēvičam ir spēkā tādi drošības līdzekļi kā aizliegums tuvoties noteiktām personām, aizliegums izbraukt no valsts un drošības nauda. Rimšēvičam liegts tikties ar pašreizējo Latvijas Bankas amatpersonu un kādreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Irēnu Krūmani, kā arī likvidējamās “Trasta komercbankas” bijušo valdes locekli Viktoru Ziemeli un kādreizējo akcionāru Igoru Buimisteru.

ECB padome ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši valdes locekļi un 19 eirozonas valstu nacionālo centrālo banku vadītāji.

Saistītie raksti

Padomes pienākumos ietilpst apstiprināt pamatnostādnes un pieņemt lēmumus, kas nepieciešami Eirosistēmai uzticēto uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī formulēt eirozonas monetāro politiku, kas ietver lēmumus, kas attiecas uz Eirosistēmas monetārajiem mērķiem, galvenajām procentu likmēm, rezervju nodrošinājumu, un šo lēmumu īstenošanai nepieciešamo pamatnostādņu izstrādi.

Padomes sanāksmes parasti notiek divas reizes mēnesī ECB telpās Frankfurtē pie Mainas, Vācijā.

Reizi sešās nedēļās padome novērtē tautsaimniecības un monetāro attīstību un pieņem lēmumu par monetāro politiku. Pārējās sanāksmēs padome galvenokārt apspriež jautājumus, kas saistīti ar citiem ECB un Eirosistēmas uzdevumiem un pienākumiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Zaudē samaņu un iebrauc priekšā esošā automašīnā
15 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Viņi dzer, viņi nepārtraukti dzer.” Reibumā kurinot krāsni, aizdedzina savu dzīvokli
15 stundas
LE
LETA
Latvijā
Viņķele izdod rīkojumu, nosakot prasības rīcībai ar Covid-19 inficēto personu mirstīgajām atliekām 3
16 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Latvijā konstatēti 23 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Vāc parakstus par atalgojuma samazināšanu publiskajā sektorā strādājošajiem
45 minūtes
LE
LETA
Dabā
Lieldienās laikapstākļus noteiks ciklons. Zināms, kad atkal kļūs siltāks
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Vienojas par 500 miljardu eiro plānu Covid-19 skartās ekonomikas stimulēšanai
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Lieldienās tirdzniecības centri būs slēgti
2 stundas