Armands Gūtmanis: Trampa pasaules karš un sieviešu krūtis 0
Attiecībā uz starptautisko notikumu izpratni varētu izdalīt divas pieejas.
Viena pieeja nozīmē, ka starptautiskie notikumi notiek stihiski, un amatpersonas “kļūdās”. Arī prezidents Tramps darot nepareizi, un, ja tik viņš zinātu, tad gan viņš droši vien darītu pareizāk. Viņa rīcība esot haotiska un neatbilstot amerikāņu un Trampa paša MAGA vēlētāju interesēm. Tomēr runāt slikti par Trampu nav pamata, gluži otrādi.
Lai starptautisko notikumus izprastu, mēs dažkārt lietojam metodoloģiski inovatīvu pieeju, proti, bez propagandas filtra studējam politiķu paziņojumus, partiju ideoloģijas un naratīvus medijos un sociālajos tīklos, līdz pat tam, ka gandrīz vai vēršamies pie Zilākalna Martas pēc skaidrojuma. Pēdējie pāris simti gadu gan liecina par labu otrai pieejai.
Tramps – šobrīd izcilākais prezidents
Otra pieeja – starptautiskās politikas notikumi ir plānveidīgi, menedžēti kā specoperācijas ar propagandas piesegumu, tāpēc izprotami, ja mēs pētām naudas un varas plūsmas. Šeit mums vispirms palīdz sieviešu krūtis. Tajā dienā, kad notika prezidenta D.Trampa inaugurācija, mums televīzijas ekrānā tika parādīta aina – pirmajā rindā stāvēja informācijas tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji. Amazon īpašnieks Džefs Bezoss bija ieradies ar savu dzīvesbiedri, kuras krāšņajā dekoltē Markam Cukerbergam iekrita acis, par ko viņa sieva mājās viņam izrakstīja piepes.
Inaugurācijas pasākumā vērojām prezidenta Trampa vēlētājus jeb sponsorus. Tie ir trīs, kurus amerikāņi dēvē par tehnoloģiski industriālo kompleksu, finanšu industriālo kompleksu, militāri industriālo kompleksu.
Pirmā deleģētais pārstāvis Ilons Masks Trampa ievēlēšanai bija veltījis 250 miljonus dolārus. Otrs – finanšu pasaulē pazīstamā Melonu ģimene ar 140 miljoniem dolāru MAGA kampaņai. Trešais – ar 106 miljoniem Šeldona Adelsona atraitne Miriama, kuru ar Izraēlu vieno blīvas saites. Viņa simbolizē militāri industriālo kompleksu.
D.Tramps šo savu vēlētāju interesēs ir strādājis augstākajā mērā produktīvi, pusotra gada laikā izdarot fundamentālas lietas.
Pasaules karš
Bieži skan viedoklis – mēs ieejot trešajā pasaules karā. Tomēr šie novērotāji ir nokavējuši vismaz gadus desmit. Pāvests Francisks 2014. gada septembrī jau minēja, ka 3. pasaules karš ir sācies.
Jauns spēka izkārtojums varētu būt tuvu vispirms vismaz Tuvo Austrumu segmentā. Ķīnas prezidents nupat rīcību pārrunājis ar Irānas, ar Taivānas pārstāvjiem un pēc tikšanās ar D.Trampu punktu – šajā puslaikā – pieliek sarunā ar KF prezidentu Putinu. Ķīna ar Krieviju plāno drīz parakstīt lielu līgumu par stratēģisko sadarbību.
Amerikāņi sarunas ar ķīniešiem par šo jauno kārtību veduši gadiem, karadarbība ap Irānu ir drīzāk noslēgums. Jaunas kārtība iedibināšana paredz ilgāku tirgošanos, austrumu bazāru neviens nav atcēlis. Vēl prezidenta Baidena laikā rinda viņa kabineta locekļu intensīvi braukāja uz Ķīnu. Visizteiksmīgākā – atkal televizorā – pirms gadiem trim bija finanšu ministre Dž.Jellena, kura pie Ķīnas amatpersonām ieradās ar lūdzēja lomai parasto saliekto muguru. Tomēr neradās iespaids, ka amerikāņi būtu kaut ko ietirgojuši sev. To nupat atkal apliecināja D.Trampa vizīte Pekinā.
Ne naftas, ne ASV vērtspapīru, ne zelta cenas šopavasar vēl neliecina par pasaules kara klātbūtni, bet gan par menedžētu režīma maiņu un elites grupu varas jaunu līdzsvaru.
Lielā jeb viedā nauda zina, ka karš ap Irānu ir orķestrēts tāpat kā 12 dienu karš ap Irānu pirms gada. Tikko naftas cena pietuvojās maģiskajam 115 dolāru līmenim, tā prezidents Tramps zibenīgi paziņoja, ka ir sasniegts pamiers ar irāņiem vai tml, un cena samazinājās.
Finanšu oligarhijai nevajag totālu pieprasījuma sabrukumu (šobrīd). Arī ASV 10 un 30 gadu vērtspapīru cena tikai pietuvojās maģiskajai 5% robežai, bet līdz maija vidum to nepārsniedza. Prezidents Tramps filigrāni pilda naudas plūsmas regulatora lomu, vajadzīgajā brīdī piegriežot vai atlaižot spiedienu, bet vienmēr ļaujot pelnīt naudas īpašniekiem uz ierindas patērētāja rēķina. Liberālo brīvās konkurences tirgu vienmēr stūrē kāda konkrēta spalvaina roka.
Režīmmaiņa
Amerikāņu analītiķi izdomājuši jaunvārdu – režīmmaiņa. Šobrīd redzam, kā daudzi galvenie spēlētāji tiek režīmmainīti, dažus šeit apskatīsim.
Tuvie Austrumi
Tuvo Austrumu kolektīvā loma strauji izmainījās apmēram pirms 10 gadiem, kad prezidents Tramps parakstīja ASV enerģētikas stratēģiju, kurā amerikāņiem paredzēts pasaulē dominēt fosilās enerģētikas jomā. Toreiz svarīgs Trampa sponsors bija Kohu ģimene arī ar aptuveni 100 miljonu summu, viena no bagātākajām ASV ģimenēm ar biznesu fosilo resursu jomā.
ASV kļuvušas par fosilās enerģijas eksportētāju valsti. Agrāk tās bija liela importētājvalsts. ASV importēja fosilo enerģiju no Tuvajiem Austrumiem. Tagad Tuvie Austrumi naftu un gāzi eksportē uz Ķīnu. Šī ir fundamentāla izmaiņa – petrodolāra pamati kļuvuši nestabili.
Ja agrāk Tuvo Austrumu monarhijas no Amerikas pircējiem saņemto naudu drīkstēja investēt ASV vērtspapīros, tad tagad monarhijas no Ķīnas pircējiem saņemto naudu investē Amerikas kompāniju akcijās. Arī tā ir fundamentāli cita naudas plūsma.
Saūda Arābijas firmas Saudi Aramco meitasuzņēmums Motiva ir tas, kurš pēc D.Trampa uzvaras pār prezidentu Maduro sācis Teksasā pārstrādāt Venecuēlas naftu. Katarai pieder 70% amerikāņu LNG firmā Golden pass. Ieguvēji redzami.
Apvienotie Arābu Emirāti
Apvienotajiem Arābu Emirātiem it kā esot konflikts ar Irānu, un abas valstis viena otru apšauda ar raķetēm. Tanī pat laikā AAE ir otra lielākā tirdzniecības partnervalsts Irānai un vitāli svarīgs finanšu plūsmas partneris Irānas fosilo resursu eksportam. Emirāti normalizē attiecības ar Izraēlu un vienlaikus palīdz Irānai apiet sankcijas, organizējot tās ēnas naudas plūsmas.
Emirātiem ir īpašas attiecības arī ar Krieviju, un vienlaikus tā ir nozīmīgs Amerikas militāri industriālā kompleksa klients. Emirāti uzņem COP 28 klimatneitralitātes valstis vienlaicīgi tā ir fosilo resursu lielvalsts. Emirātiem pieder nozīmīgas daļas svarīgākajā ASV izaugsmes sektorā, proti, mākslīgā intelekta sektorā. Tanī pat laikā ASV nedrīkst pieļaut to, ka Emirāti pārdotu sev piederošās amerikāņu firmu daļas. Kurš te no kura ir atkarīgs?
Emirāti ir vitāli nepieciešams elements starptautiskajā finanšu industriālajā kompleksā. Tie ir platforma gan Irānas, gan Ķīnas, Amerikas, Krievijas, Indijas naudas un naftas plūsmām. Nupat Amerikas finanšu ministrija bija spiesta piešķirt Emirātiem ekskluzīvas tiesības attiecībā uz ASV dolāru. Šī ekskluzivitāte līdz šim ir bijusi pieejama tikai 5 centrālajām bankām pasaulē. Lai pasvītrotu Emirātu masīvo lomu finanšu kompleksa acīs jāmin vēl divi fakti – tas, cik Blackrock ir kāpinājis savu ekspozīciju Emirātos, un tas, ka Emirāti ir viens no naudas plūsmas sistēmas Mbridge pīlāriem (ārpus Swift), ko izveidoja pati Starptautiskā norēķinu banka.
Emirāti būs slūžas, lai finansētu pēc kara atjaunotni gan Irānā, gan Izraēlā. Emirāti turpinās pieaugošā apjomā kalpot gan Ķīnai, gan finanšu kompleksam. Izstājoties no Opec, Emirāti demonstrē to, ka petro-dolāra ietekme tiek orķestrēti samazināta un petro-juaņa nozīme – pieaugs.
Izraēla
Jau pirms gadu desmitiem Amerikas analītiķu aprindās hrestomātisks bija apgalvojums par to, ka Izraēla esot Amerikas aviācijas karakuģis uz sauszemes. Izraēla bijusi iesaistīta tā sauktajā mūžīgajā karā Tuvajos Austrumos. Arī Izraēla šobrīd tiek “režīmmainīta”, tā tiek novājināta un privatizēta. Amerikā strauji izplatās negatīvs sentiments attiecībā uz Izraēlu, it īpaši attiecībā uz cionismu. Tādi pazīstami komentētāji kā Takers Karlsons uztur naratīvu par Izraēlas it kā dziļo iesaisti dažādās traģiskās Amerikas vēstures lappusēs un īpaši grandiozajā Epstīna afērā.
Ap 70 % ASV iedzīvotāju vecumā līdz 50 gadiem ir negatīvs viedoklis par Izraēlu. Izraēla vairs nebūs daļa no militāri industriālā kompleksa kā līdz šim, bet iegūtu jaunu režīmu. Brīdī, kad Netanjahu būs saskaņojis savu nākotni, Izraēla varētu pievērsties mierīgai atjaunotnei, kuru lielā mērā finansēs Emirāti kā finanšu kompleksa “habs” .
Tāpēc loģiska izskatās šobrīd straujā Izraēlas uzņēmumu privatizācija, kā arī Bendžamina Netanjahu apņemšanās desmit gadu laikā Izraēlai pārtraukt atkarību no Amerikas militārās adatas.
Prezidenta Trampa znots Džareds Kušners gada sākumā prezentēja biznesa plānu attiecībā uz Gazas sektora atjaunotni, aicinot investēt. Lielajai naudai ir vajadzīgs miers Tuvajos Austrumos, jo tur rentablāk būs pelnīt no atjaunotnes nevis no kara.
Irāna
Irānas misija šopavasar ir izspiest Ameriku no Tuvajiem Austrumiem un sekmēt šī reģiona režīm-maiņu. Tāda izmaiņa notiek kara formā – irāņi uzbrūk ASV infrastruktūrai. Šādā kontekstā ir loģiski tas, ka daļa no Irānas, pirmkārt Islama revolucionāro sargu vadības gājusi bojā, proti, tā daļa, kas ilgstoši pelnījusi uz mūžīgā kara idejas rēķina zem nosodāmās propagandas par nāvi Izraēlai un cionismam. Irānas kontra afēra pirms gadiem četrdesmit, kurā sadarbojās amerikāņu, izraēliešu, irāņu aktori, ir izteiksmīga vēstures lappuse par militārā kompleksa ietekmi un ļauj labāk izprast arī šodienu.
Tomēr ir arī cita irāņu elites daļa, kuru šobrīd pārstāv ārlietu ministrs. Tā piekrīt Ķīnas vasaļa statusam, piekrīt atrast citu sadzīvošanas modeli ar reģiona valstīm. Turklāt starptautiskajam finanšu kompleksam (un Ķīnai) vajag reģionus ar augošu iedzīvotāju skaitu, ekonomikas izaugsmes potenciālu, kuros investēt. Tuvie Austrumi ir tāds. Irāna – valsts ar gandrīz 100 miljoniem iedzīvotāju ir vairāk nekā pievilcīgs investīciju objekts starptautiskajam finanšu kapitālam. Arī šeit ieguvēji redzami.
Militāri industriālais komplekss
Ja militāri industriālais komplekss zaudē kara nepieciešamību Tuvo Austrumu reģionā, kurā vairs nevajadzēs sargāt petro-dolāru, tad tam jāsaņem kompensācija par peļņas zaudējumu.
Tāpēc, pirmkārt, loģisks prezidenta Trampa solījums palielināt ASV militāro budžetu no gandrīz viena triljona līdz pusotra triljona dolāriem gadā.
Otrkārt, tas saņem aizvien pieaugošu naudas plūsmu no Eiropas valstu militārajiem budžetiem. 5 % Eiropas NATO valstīs veltīti militārajam budžetam ir virs viena triljona eiro gadā.
Treškārt, ASV banka JP Morgan paziņojusi, ka piesaistīs pusotru triljonu eiro nākamo 10 gadu laikā aizsardzības jomā tieši Eiropas valstīs. Militāri industriālais komplekss būs labi finansēts.
Tehnoloģiski industriālais komplekss
Prezidenta Trampa valdīšanas laikā tas fenomenāli paplašina savu uzvaras gājienu. Likumdevējs pieņēmis “Genius” likumu un šobrīd gatavojas pieņemt “Clarity” likumu. Šie divi likumi fundamentāli izmaina naudas funkcionēšanu Amerikā un arī globāli. Tehnoloģiskais komplekss sistēmiski virza izsekošanas, uzraudzības IT sistēmu ieviešanu, vispirms tās izmēģinot atsevišķās valstīs.
Virziens – digitalizējot privatizēt valsts funkcijas. To papildinās individuālā līmenī programmējamas digitālās naudas ieviešana, kas ir plānota pāris tuvāko gadu laikā, tai skaitā arī Latvijā. Tas sekmīgi izmēģina militāras tehnoloģijas Ukrainā, Gazas sektorā. Viens no pirmajiem D.Trampa paziņojumiem prezidentūras sākumā bija solījums izveidot ASV par pasaules kripto-galvaspilsētu. D.Trampa nopelni, sniedzot spēcīgu grūdienu šim kompleksam, ir apbrīnas vērti.
Scenāriji (ne)piepildās
Šeit nevar neminēt divus starptautiskās politikas scenārijus – viens, kuru gadsimta sākumā pavēstīja četru zvaigžņu ģenerālis Veslijs Klārks, atstāstot ASV vadības plānu, pārformatēt septiņas Tuvo Austrumu valstis piecos gados. Viss izpildīts, un Irāna šajā sarakstā pēdējā, un te nu mēs esam. Otrs – H.Kisindžera 2012 gada pravietojums, ka Izraēlas valsts vairs nebūšot pēc desmit gadiem.
Abi, bet īpaši Kisindžera, ir apstrīdēti un var kalpot tikai kā iedvesma analītikai, tieši tāpat kā šajās rindās aprakstītie scenāriji, kuri var īstenoties vai arī nē, jo sprunguļu metēju riteņos ir daudz.
Pagaidām izskatās, ka Tuvajos Austrumos orķestrētais scenārijs iet Ķīnas un finanšu industriālā kompleksa interesēs. Tie varētu būt galvenie beneficiāri. Militārais komplekss cīnās par vēl lielāku kompensāciju un ģeogrāfiju kariem, un Austrumeiropa līdzās pāris citiem reģioniem nav sliktākās alternatīvas.
ASV dolārs un visas tā četras stutes tiek stratēģiski vājināti, ASV parāds aug un izspiež valsts budžetu jeb “ierindas” nodokļu maksātāju. ASV kā valsts zaudē globālo tvērumu un nākotnē pārtop par reģionālu valsti. Toties ASV biržas uzņēmumu īpašnieki turpinās pelnīt, tai skaitā no drīz gaidāmās lielās naudas drukāšanas. Ja kādreiz totalitārisma aksioma bija par to, ka, domājot Ļeņins, saprotam partiju un otrādi, tad tagad ASV valsts un uzņēmumi ASV biržā varētu būt pat patāli viens no otra.
Prezidenta Trampa artistiskais temperaments ļaus viņam arī turpmāk regulāri ziņot par uzvarām, izbeigtiem kariem un citiem planetāriem sasniegumiem – ASV tomēr ir Holivudas dzimtene.
Šie D.Trampa panākumi daudziem skauž un kremt, līdz pat tam, ka kongresmene E.Vorrena publisko apvainojumus par Trampa un ģimenes iegūtajiem miljardiem no kripto korupcijas, tai skaitā no arābu monarhijām, kuras kā zināms pasakaini pelna no Ķīnas klientiem.
