Ir svarīgi, lai, sākot no jūlija, Baltijas bruņotie spēki būtu augstākajā gatavībā! Pabriks brīdina par gaidāmo
13
Šīs dienas ir saspringtas – intensīvāk nekā citkārt cilvēki lasa ziņas, cenšas saprast likumsakarības, notiek arī dažādi starptautiska līmeņa pasākumi, kurā par pasaules drošības tēmām tiek runāts visaugstākajā līmenī. Arī Artis Pabriks, domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs šobrīd atrodas drošības konferencē Grieķijā. Sazinājāmies, lai noskaidrotu, kādas ir viņa sajūtas par šobrīd notiekošo un varbūt viņam ir kas zināms vairāk par to, kas mūs sagaida turpmāk.
“NATO aliansei ir jāizvairās no tām kļūdām, ko tā pieļāva Bukarestes samitā 2008.gadā, liedzot tālāku perspektīvu Ukrainai un Gruzijai, kas noveda pie Krievijas iebrukuma Gruzijā 2008.gada augustā. Tuvojas NATO samits Turcijā, Ankarā, kurš, izskatās, būs ļoti sarežģīts. Ja transatlantiskajās attiecībās turpināsies tā pati politiskā trajektorija starp Eiropas partneriem un ASV, tad Maskavā un Kremlī tas var tikt uztverts kā izaicinājums pielikt punktu aliansei, kas ir bijis Putina stratēģiskais mērķis jau desmitiem gadu,” norāda A.Pabriks.
Diemžēl šobrīd esot iespaids, ka daži no ASV piespēlē bumbu tieši šiem Putina mērķiem, veidojot tālāku saspēli.
Kas notiek šobrīd? “Krievija ir pieņēmusi likumu, ka tās armija var aizstāvēt savus pilsoņus arī svešās valstīs, kas nozīmē iespējamu armijas invāziju valstīs, kurās viņi kaut ko izdomā darīt, jo tagad būs kaut kāds legāls rāmis sevis attaisnošanai.
Protams, te varam ironizēt, ka mums līdz augustam jāpaspēj no Latvijas izvest visus Krievijas pilsoņus, kas, protams, arī nebūtu slikti, bet jāsaprot, ka tas ir viens veids, kā Krievija gatavojas.”
Tāpat arī A.Pabriks norāda uz pašreizējām NATO mācībām un manevriem Krievijā, kas gan nenozīmējot, ka tas viss tiks izmantots šodien vai rīt, taču tas esot kārtējais drauds Rietumiem, lai krieviem atkal būtu iespēja padižoties ar to, ar ko viņi dižojas jau pēdējos piecus gadus, ka viņi ir liela atomvara, ar ko mums ir jārēķinās.
A.Pabriks turpina: “Bez tam jāņem arī vērā, ka Krievijas situācija Ukrainā arvien pasliktinās, Ukraina ir pārņēmusi iniciatīvu, tāpēc Putinam vajag kaut nelielu politisko uzvaru, ar ko viņš mājās varētu lielīties. Varbūt tāpēc viņš var atkal mēģināt atsākt kādas sarunas un atgriešanos Rietumos. Tas viss tiek veicināts ar baiļu radīšanu, tālāku eskalāciju, iespējamām militārām provokācijām pret kaimiņvalstīm, tai skaitā pret NATO dalībvalstīm šīs vasaras beigās.”
Galvenais jautājums paliek: ko mums būtu jādara?
A.Pabriks saka: “Ļoti vienkārši. Daudz aktīvāk ir jārunā ar sabiedrotajiem, un ASV ir jābeidz piespēlēt bumbu Maskavai. Otrkārt, gribu atgādināt, ka Igaunija ir iepirkusi gan dronus simtiem miljonu eiro apmērā, gan munīciju, viņi gatavojas aizstāvēt valsti. Es aicinātu arī Latvijas bruņotos spēkus un valdību tomēr pievērst nopietnu uzmanību iepirkumiem, nevis gaidīt laiku pēc vēlēšanām, kas būtu muļķīgi. Valdības nāk un iet, bet drošības situācija te ir un paliek.”
Īpaši svarīgi to ir atcerēties rudenī:
“Dažādi militārie manevri parasti notiek vasaras beigās, septembrī, oktobrī, ir svarīgi, lai šajā laikā Baltijas bruņotie spēki būtu augstākajā gatavībā, lai būtu nodrošināti ar modernākajām tehnoloģijām un droniem, lai tad vairs nebūtu jādomā par iepirkumiem.
Protams, jāsakārto arī likumdošana. Lai tad, ja pie mums ielido drons, nav jādomā, vai pa to drīkst vai nedrīkst šaut. Karavīram ir jābūt iespējai to notriekt.”
Noslēgumā A.Pabriks rezumē: “Mēs nedrīkstam pieļaut Bukarestes scenārija atkārtošanos. Vaina ir ne tik daudz Krievijas pusē (tā mūs apdraudēs vienmēr), bet mūsu sabiedroto pusē un mūsu pašu naivumā un nesagatavotībā.”
