Atjaunot uzticēšanos 20
Ogres dzīvnieku patversmes “Ogres ķepas” vadītāja Zanda Roze Megiju vērtē kā paklausīgu, komunikablu kucīti ar labdabīgu raksturu. Taksenītes nonākšana patversmē liecina, ka cilvēki suni izvēlējušies neapdomīgi, neizvērtējot savas vajadzības un sugas īpatnības.
“Sunim tā ir milzīga trauma, un tikai patversmes darbinieki redz, kas notiek pēc tam, kad saimnieks viņu ir atvedis un atstājis svešā vietā,” uzsver Z. Roze. Veselu nedēļu mazā Megija no sava voljēra ar cerībām raudzījās uz ielu un gaidīja atnākam savējos – kādu no ģimenes, kura par viņu bija solījusies rūpēties. No satraukuma kucītei radušies urinēšanas traucējumi, nācās dot zāles, kas palīdzētu problēmu novērst. Patversmē viņai veica sterilizēšanas operāciju, bija redzams, ka Megija jau laidusi pasaulē kucēnus. Kā vēlamo grūsnības laiku speciālisti iesaka no divu gadu vecuma, kad suns ir pieaudzis.
Patversmes vadītāja nesen nejauši satikusi kucītes bijušo saimnieku, viņš gādīgi apjautājies, kā tai klājas, vai nevajagot palīdzēt ar pārtiku. “Saimnieku viņai vajag,” atbildējusi Z. Roze.
Takšu sugas suņiem uz jaunu mājvietu ilgi nav jāgaida, arī Megijai pieteikušies ņēmāji, taču Vilis Vizulis lūdzis patversmes vadību nesteigties un arī pats iesaistījies godprātīgu ļaužu meklējumos, kas sunītē spētu atjaunot uzticēšanos cilvēkam.
Potenciālajiem takšu kārotājiem jāielāgo, ka suga veidota atbilstoši medību vajadzībām un mednieka instinkts tiem ir asinīs. No visiem alu medību suņiem taksis ir vispaklausīgākais, taču jāatceras, ka tas ir liels egocentriķis un cenšas panākt, ko ieņēmis galvā, norāda V. Vizulis. Ģimenes mīlulim visatbilstošākais būtu tāds takšu sugas suns, kura senči vairākas paaudzēs netiek izmantoti medībās. Tie ir vairāk orientēti uz saimnieku, nerada konfliktus ar citiem suņiem, lieliski prot kontaktēties ar cilvēku un citiem dzīvniekiem, šādu skaidrojumu sniedz takšu portāla speciālisti.
Pēc pēdējām ziņām, Megiju ļoti vēlas “adoptēt” arī kāda Zviedrijas latviete.
