Latvijā – Jāņi, Lietuvā – Joninės. Kā svētkus svin mūsu kaimiņvalstī? 7
Lietuvieši Jāņus uztver nopietni, svinot Jāņus jeb Joninės ar ugunskuriem un zīlēšanas rituāliem, apvienojot kristiešu svētkus ar pagānu tradīcijām, vēsta “Lrt.lv”.
Lielākā daļa Jāņu rituālu saistīti ar lauksaimniecību, lai nodrošinātu bagātīgu ražu un labklājību.
Neprecētas sievietes izmantoja šarmu, lai paredzētu, kad viņas apprecēsies. Viņas pina ziedu un augu vainagus, un pēc tam svieda tos virs galvas – uz koku zariem. Cik daudz mēģinājumu viņām bija nepieciešami, lai vainags paliktu zaros, tik gadu jāgaida, līdz viņas apprecēsies). Dažkārt tos laida ezerā. Ja divi vainagi salīp kopā, kāzu zvani gaidāmi skanam gada laikā.
Papardes zieda meklēšana bija svarīgs un praktisks rituāls, lai to īstenotu. Pēc seniem ticējumiem, papardes zied tikai Jāņos, tāpēc jaunieši pa pāriem naktīs devās uz mežu to meklēt.
Pa nakti ciema augstākajā vietā tika iekurti ugunskuri, ap tiem dejojot vai lecot pāri ugunij – atkal pa pāriem.
Vasaras saulgriežu svinības aizsākās Lietuvas pirmskristietības vēsturē. Toreiz festivālu sauca par Kupolės — pēc zālēm, kuras tika vāktas šajā dienā, — vai Rasos (Rasas svētki). Līdz ar kristietības atnākšanu Rasas svētkus sāka identificēt ar Svētā Jāņa Kristītāja svētkiem un tie tika pārdēvēti par Joninės.
Joninės nozīme pieauga divdesmitajā gadsimtā, padziļinot lietuviešu nacionālo identitāti. Pagānu atmodas kustības mēģināja atjaunot vecās Rasas svētku svinēšanas tradīcijas.
Cilvēki vārdā Jonas un Janīna svin savu vārda dienu tieši šajos svētkos. Daudzi ierodas Jonavā, pilsētā Lietuvas centrālajā daļā, kas tiek dēvēta par svētku galvaspilsētu.
