Latvijas iedzīvotāji dažkārt slēpj, ka bijuši ārzemēs 2
Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas laikā atsevišķos gadījumos Latvijas iedzīvotāji bijuši ļoti bezatbildīgi un varas iestādēm snieguši nepatiesu informāciju par savu atrašanos ārzemēs, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Līdz šim valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā kontrolējot ierobežojumu un aizliegumu ievērošanu, VP pārbaudījusi vairāk nekā 4414 objektus un personas. Tāpat sāktas 72 resoriskās pārbaudes, 228 administratīvās lietvedības un noformēti 25 administratīvā pārkāpuma protokoli.
Lielākā daļa administratīvo lietvedību sāktas Rīgas reģionā. Lielākoties šie pārkāpumi saistīti ar pašizolācijas prasību neievērošanu.
Atsevišķos gadījumos iedzīvotāji bijuši ļoti bezatbildīgi un snieguši nepatiesu informāciju par to, ka it kā nav atradušies ārzemēs, uzsvēra Krapsis.
Piemēram, viena persona, atgriežoties no Somijas, ieradusies bankā un par šo faktu nav ziņojusi.
Vēlāk policija šo faktu noskaidroja un personu saukusi pie administratīvās atbildības.
Krapsis atgādināja, ka no šodienas Valsts robežsardze iesniegs Valsts policijai no ārzemēm atgriezušos Latvijas valstspiederīgo apliecinājuma anketas. LETA jau ziņoja, ka apliecinājuma anketas jāaizpilda Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar uzturēšanās atļaujām Latvijā.
Anketā iedzīvotāji apņemas nekavējoties, bet ne vēlāk kā sešu stundu laikā nokļūt savā dzīvesvietā un ievērot pašizolāciju.
Tagad policija veiks šo personu uzskaiti, kā arī pārbaudes dzīvesvietās vai vienkārši piezvanot.
Krapsis atzīmēja, ka ārkārtējās situācijas laikā mazinājies noziedzības līmenis. Piemēram, policija novērojusi, ka samazinājies dzīvokļu zādzību skaits.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.
Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
