Kolēģi nostājas Lībieša pusē un pie atbildības sauc kādu citu! “Latvijas radio” vētra vēl nav beigusies 0
Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs aicina izvērtēt ne tikai dienesta un tā līdzšinējā vadītāja Uģa Lībieša, bet arī Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes un galvenās redaktores Anitas Braunas atbildību par sabiedriskā medija darbu aizvadītās nedēļas vētras laikā, norādot, ka kolektīvs mēģinājis pārrunāt situāciju LSM iekšienē, bet visas atbildes nav saņēmis, teikts kolektīva atklātajā vēstulē sabiedrībai.
Kolektīvs vēstulē atzīst, ka krīzes situācijās radio ir īpaša nozīme – brīdī, kad pazūd elektrība, internets un mobilie sakari, daudziem tas kļūst par vienu no svarīgākajiem avotiem, kur uzzināt, kas notiek, ko darīt un kur meklēt palīdzību. Ziņu dienesta darbinieki vēstulē atvainojas cilvēkiem, kuri savos radio aparātos ieslēdza Latvijas Radio, gaidot vairāk informācijas par notiekošo, bet to nesaņēma pietiekami ātri vai pietiekamā apjomā.
“Mēs varējām situācijas nopietnību novērtēt agrāk un savu darbu tai pielāgot labāk. To nenoliedzam un savu daļu atbildības par notikušo uzņemamies,” teikts vēstulē.
Reizē vēstulē norādīts, ka Latvijas Radio Ziņu dienests pirms vētras, tās laikā un pēc tās strādāja un darīja savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Ziņu dienests apkopoja pieejamo informāciju un centās to iegūt no dienestiem, pašvaldībām un citiem uzticamiem avotiem, cik tas tobrīd bija iespējams.
Kolektīvs norāda, ka Latvijas Radio priekšrocība ir tā, ka ziņas ēterā skan katru stundu visu diennakti, un šo iespēju dienests izmantojis, lai regulāri stāstītu par jaunāko, ko izdevās noskaidrot. Pēc vētras ziņas skanēja jau ik pusstundu, turpinājās arī ierastās ziņu programmas.
“Protams, šodien varam vērtēt, vai kādā brīdī bija jārīkojas citādi un vai varējām izdarīt vairāk, taču ne viss bija un ir atkarīgs tikai no ziņu biežuma – biežāki ziņu izlaidumi neatjauno elektrību un mobilos sakarus, un medijs nevar izstāstīt to, ko pats vēl nav varējis noskaidrot. Tāpēc mums šķiet svarīgi godīgi runāt gan par to, ko varējām izdarīt labāk, gan par to, ko konkrētajos apstākļos izdarīt nebija mūsu spēkos,” teikts vēstulē.
Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs norāda, ka tā ikdienas darbs ir prasīt atbildību no citiem. “Būtu negodīgi šos pašus jautājumus neuzdot sev, kad kļūdījušies esam mēs paši. Taču atbildības uzņemšanās nozīmē arī godīgi izvērtēt, kas par ko ir atbildīgs un kāpēc notika tas, kas notika,” pausts vēstulē.
Tieši šajā jautājumā Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs nepiekrīt LSM valdes nostājai un tam, ka lielākā personiskā atbildība par vētras laikā pieļautajām kļūdām LSM komunikācijā šobrīd gulstas uz Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāju Lībieti, kurš pēc notikušā paziņojis par atkāpšanos no amata.
Kolektīvs norāda, ka Lībietim ir Ziņu dienesta kolektīva atbalsts un uzticība, un tas vēlas, lai viņš turpina vadīt dienestu. “Mēs ar viņu strādājam ikdienā un uzskatām viņu par labu vadītāju. Arī vētras laikā viņš sekoja līdzi notiekošajam, nepārtraukti bija saziņā ar kolēģiem, dalījās ar informāciju un bija gatavs visos veidos iesaistīties un palīdzēt. Tika pieļautas kļūdas, bet mēs neredzam viņa rīcībā tādu bezdarbību vai nolaidību, kuras dēļ viņam būtu jāatstāj amats,” pausts vēstulē.
Turklāt arī pati LSM valde, vērtējot notikušo, esot atzinusi daudz plašākas problēmas – nepilnības savstarpējā saziņā un darba koordinēšanā, novēlotu un pārāk lēnu lēmumu pieņemšanu un nepieciešamību pēc skaidrākas kārtības, kā visam LSM rīkoties šādās situācijās. “Mēs šiem secinājumiem piekrītam. Tieši tāpēc mums nav saprotams, kādēļ par kļūdām, kuras pats LSM atzīst par plašākām, tik liela atbildība šobrīd koncentrēta uz vienu cilvēku,” pausts vēstulē.
Vēstulē norādīts, ka pēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas dienesta darba kārtība daudzviet ir mainījusies, bet vētra parādīja, ka vēl ne uz visiem praktiskajiem jautājumiem ir skaidras un vienādas atbildes. “Kurā brīdī ar ierasto ziņu ritmu vairs nepietiek un jāpāriet citā darba režīmā? Kurš par to lemj? Kā šādā situācijā tiek koordinēts viss LSM darbs un kurš redz kopainu? Ja šoreiz secinām, ka bija jārīkojas citādi, mums ir svarīgi arī saprast, kā tieši,” pauž darbinieki, norādot, ka citādi no šīs pieredzes būs grūti mācīties un būt drošiem, ka nākamajā krīzē tās pašas problēmas neatkārtosies.
Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs norāda, ka negrib Lībieša vietā atrast kādu citu “vienīgo grēkāzi” un nerāda ar pirkstu arī uz citu LSM redakciju. “Mūsuprāt, šajā situācijā nav jāmeklē viens cilvēks, uz kuru uzlikt visu atbildību. Ja problēmas bijušas vairākos līmeņos un mūsu kopīgajā darbā, tad arī secinājumi jāizdara visiem,” pauž kolektīvs.
Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs norāda, ka pirms savu nostāju paust publiski, tas mēģinājis par to runāt LSM iekšienē. Sarunā izklāstīti savi argumenti un uzdoti jautājumi gan par notikušo, gan par to, kāpēc tieši Lībietim šajā situācijā būtu jāuzņemas tik liela personiskā atbildība. “Diemžēl pēc šīs sarunas mums nav pārliecības, ka mūsu argumenti ir sadzirdēti, un uz vairākiem būtiskiem jautājumiem atbildes tā arī nesaņēmām. Tas liek secināt, ka problēmas LSM iekšējā komunikācijā, kuras spilgti izgaismoja jau nesenās domstarpības par zīmoliem, nav atrisinātas,” pauž kolektīvs, norādot, ka iekšējā komunikācija nevar būt tikai vadības lēmumu izskaidrošana darbiniekiem – tai jābūt sarunai abos virzienos, kurā vadība ir gatava ne tikai runāt, bet arī uzklausīt un sadzirdēt kolektīvu.
Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvu dara bažīgu arī tas, kā šajā situācijā tiek izmantota sabiedrības pamatotā kritika par LSM darbu vētras laikā. “Sabiedrības kritika ir jāuzklausa, kļūdas ir jāatzīst un no tām jāmācās, taču tā nedrīkst kļūt par ērtu pamatojumu, lai plašākas organizācijas problēmas personificētu vienā cilvēkā un ar viņa aiziešanu radītu iespaidu, ka atbildības uzņemšanās ir notikusi un problēma atrisināta,” pausts vēstulē, norādot, ka tas nebūtu godīgi ne pret Lībieti, ne pret kolektīvu un arī ne pret sabiedrību, kurai ir tiesības sagaidīt, ka pēc šīs vētras tiks novērsti patiesie iemesli tam, kas nenostrādāja. Tāpēc darbinieki savu nostāju pauž publiski.
Tāpēc Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs aicina LSM valdi ne tikai norādīt uz Latvijas Radio Ziņu dienesta pieļautajām kļūdām, bet arī atzīt savu un visa Latvijas Sabiedriskā medija atbildību par to, kas šajā situācijā nenostrādāja. Atzīt, ka pēc apvienošanas joprojām ir sistēmiskas un fundamentālas lietas, kas nav sakārtotas līdz galam, un apņemties tās beidzot sakārtot, norāda darbinieki.
“Ja pēc notikušā tiek vērtēts Latvijas Radio Ziņu dienesta un tā vadītāja darbs un atbildība, tad, mūsuprāt, tikpat godīgi ir jāizvērtē arī LSM valdes un galvenās redaktores darbs – gan gatavojoties iespējamajai krīzei, gan tās laikā,” norāda Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs.
LSM iekšējie normatīvie akti paredz, ka rīcību nestandarta situācijās koordinē LSM galvenais redaktors, savukārt ziņu dienesti īsteno pieņemtos lēmumus. Tāpēc atbildība par sabiedriskā medija darbu nevar sākties un beigties vienā redakcijā, pausts vēstulē.
Jau ziņots, ka pirmdien LSM izvērtēja savu darbu sabiedrības informēšanā pēc nedēļas nogalē Latviju skārušās vētras izraisītās situācijas. Lai arī LSM nodrošināja plašu un nepārtrauktu informācijas apriti digitālajās platformās, televīzijā un radio, ziņu dienestiem un raidījumu veidotājiem strādājot arī ārpus ierastā darba laika, radio ziņu segums sabiedrības informēšanā nebija apmierinošs, secināts izvērtējumā. Uzņemoties atbildību par Latvijas Radio Ziņu dienesta darbu krīzes situācijā, tā līdzšinējais vadītājs Lībietis ir pieņēmis lēmumu atkāpties no amata.
