Skolotāja kifoze. Kā novērst muguras izliekumu?
0
Es tiešām nezinu, kur radusies tāda tautas diagnoze – “skolotāja kifoze” (vācieši biežāk lieto apzīmējumu – “atraitnes izliekums”).
Man šķiet, ka dārzniekiem un santehniķiem biežāk nākas strādāt saliektiem nekā skolotājiem. Kifoze vecākiem cilvēkiem ir mugurkaula krūšu daļas pārmērīga izliekšanās uz priekšu, ko ikdienā bieži dēvē par kuprīti vai vienkārši – stājas pasliktināšanos. Lai gan neliels muguras izliekums krūšu daļā ir dabisks, vecumā tas var kļūt izteikts un nopietni ietekmēt veselību un dzīves kvalitāti. Saspringra mugura kļūst izteiktāka pēc 40 gadu vecuma un skar gandrīz katru otro pieaugušo vecumā virs 60 gadiem. Es šo problēmu sauktu par hiperkifozi. Mulsinoši, ka jēdzienu hiperkifoze parasti saīsina, vienkārši saucot par kifozi – kaut arī kifoze faktiski attiecas uz normālu, vieglu augšējās mugurkaula izliekumu uz priekšu, kas ir ikvienam. Šis dabiskais izliekums palīdz saglabāt līdzsvaru, amortizēt triecienus un stāvēt taisni. Problēmas rodas tikai tad, kad izliekums kļūst pārmērīgi izteikts.
Un tomēr – Eiropā šo slimību joprojām sauc par skolotāja kifozi. Tādēļ nolēmu šo rakstu publicēt 1. septembrī. Iztēlosimies savu skolotāju, kas no aizmugurējā sola starp solu rindām nākdams, cenšas salīcis ieskatīties katra sacerējumu rakstošā bērna burtnīcā. Skolotāju kifozes biežākie simptomi ir redzami izliekta augšējā muguras daļa, vieglas vai vidēji stipras muguras sāpes, kas pastiprinās kustībā, sāpes krūšu, muguras vai kakla rajonā, jo apkārtējie muskuļi un locītavas kompensē izmainīto stāju, uz priekšu noliekta galva, nevienāds plecu augstums, saspringti augšstilbu un augšdelmu muskuļi, nogurums.
Dažas lietas atkārtošanai. Visi to esam mācījušies. Mugurkauls sastāv no 24 skriemeļiem (var jau kādam būt to skriemeļu būt nedaudz vairāk), kas sakārtoti viens virs otra, veidojot mugurkaula kolonu un aizsargājot muguras smadzenes. Starpskriemeļu diski absorbē triecienus un samazina spriedzi starp kauliem.
No sāniem skatoties, veselam mugurkaulam ir trīs dabiski izliekumi – divi ieliekumi uz priekšu – kakla un apakšējā muguras daļā, un viena izliekums uz āru – krūšu daļā.
Kifozes dažādība un tās iemesli
Dažus kifozes gadījumus izraisa stājas problēmas, un tie ir atgriezeniski. Stājas kifoze ir visizplatītākais kifozes veids, un tas parasti attīstās pusaudža gados, biežāk meitenēm. To izraisa ieradums slinkot fizkultūras stundās un vāji muguras muskuļi. Sēžot izliektā stāvoklī, muguras muskuļi hroniski izstiepjas un vājinās, savukārt krūšu muskuļi saīsinās un saspringst. Šī muskuļu nelīdzsvarotība veicina izliektu plecu stāju.
Tomēr mugurkaula izliekums ir elastīgs. Mainot sēdēšanas un stāvēšanas veidu, itin viegli var atjaunot muskuļu tonusu. Stājas kifoze parasti ir nesāpīga un reti progresē.
Šeiermana kifoze ir strukturāla kifozes forma, kas parasti attīstās pusaudža gados, biežāk zēniem. Izliekums ir lielāks, taču neprogresē, kad kaulu augšana beidzas.
Atšķirībā no stājas kifozes šim kifozes veidam mugurkaula izliekums ir nekustīgs un to nevar izlabot, stāvot taisni. To izraisa patoloģiska mugurkaula augšana. Rentgenogrammās parasti redzami ķīļveida skriemeļi, sašaurinātas starpskriemeļu telpas un dažkārt nelieli disku izspiedumi, ko sauc par Šmorla mezgliem.
Iedzimtas kifozes ir klātesošas jau no dzimšanas un rodas no patoloģiskas mugurkaula attīstības dzemdē, piemēram, ja skriemeļi nav pilnībā izveidojušies vai ir saauguši kopā. Mugurkaula izliekums parasti pasliktinās, bērnam augot, un bieži vien ir nepieciešama agrīna operācija, lai novērstu kifozes progresu. Iedzimta kifoze bieži ir saistīta ar citiem iedzimtiem defektiem. Smagos gadījumos šis stāvoklis mēdz izraisīt neiroloģiskas komplikācijas.
Kifoze var rasties arī slimību dēļ. Deģeneratīvā kifoze attīstas vecākiem cilvēkiem. Ar vecumu saistīta disku deģenerācija, artrīts un osteoporoze izraisa disku sabrukumu un saišu vājināšanos, pakāpeniski izkropļojot mugurkaulu. Šim kifozes veidam bieži raksturīgas muguras sāpes un stīvums.
Traumatiskā kifoze attīstās mugurkaula traumas rezultātā, piemēram, mugurkaula kompresijas lūzumu, saišu bojājumu vai citu traumu dēļ, kas ietekmē mugurkaula stabilitāti. Nemēģināšu iedziļināties spondilolistēzes izraisītā kifozē, kad viens skriemelis nobīdās uz priekšu attiecībā pret zemāk esošo skriemeli, arī tas smagākos gadījumos veicina kifozi.
Neiromuskulāro kifozi izraisa slimības, kas raksturīgas ar muskuļu vājumu vai paralīzi, piemēram, cerebrālā paralīze, muskuļu distrofija, poliomielīts, mugurkaula muskuļu atrofija un spina bifida, tās samazina mugurkaula spēju saglabāt pareizu stāvokli. Neiromuskulārā kifoze attīstās lēnām, jo muskuļu vājums un nelīdzsvarotība palielinās laika gaitā.
Audzēji (visbiežāk vēzis vai multiplā mieloma) vājina, bojā vai iznīcina skriemeļus. Ķīmijterapija vai staru terapija mugurkaula apvidū arī var palielināt skriemeļu kompresijas lūzumu rašanās risku. Arī smagas mugurkaula infekcijas – tuberkuloze vai osteomielīts ilgtermiņā var komplicēties ar kifozi.
Kifozes diagnozei ir nepieciešama virkne izmeklējumu, lai apstiprinātu, ka mugurkaula izliekums ir patoloģisks, kā arī – lai noteiktu kifozes cēloni un smaguma pakāpi.
Ārsts novēro stāju un kustības, uzdod daudzus jautājumus par simptomu parādīšanos vai mugurkaula izliekšanos, auguma izmaiņām, ģimenes anamnēzi, sāpēm, neiroloģiskiem simptomiem, piemēram, nejutīgumu, tirpšanu, muskuļu vājumu (arī – par zarnu un urīnpūšļa darbības traucējumiem), kā arī par jebkādām iepriekšējām mugurkaula traumām vai operācijām.
Fizkālās terapijas ārsts pārbauda mugurkaula formu un elastību, novērojot stāju, apskatot muguru un novērtējot kustību amplitūdu. Tiek pārbaudīta arī jūtība, muskuļu spēks, sajūtas, refleksi un nervu bojājumu pazīmes. Ārsti mēdz nozīmēt rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses, kaulu scintigrāfijas, elektromiogrāfijas izmeklējumus. Nereti nākas veikt biopsiju analīzei, lai palīdzētu noteikt, vai kompresijas lūzumu izraisījis audzējs, infekcija vai cita pamatslimība.
Kā mazināt kifozes radītās problēmas?
Dzīvesveida izmaiņas ir īpaši noderīgas stājas kifozes gadījumā. Pareiza stāja ar atgāztiem pleciem un atvērtu krūšu kurvi (tas nav domāts kardioķirurgu izpratnē) ir sākums. Vislabāk pareizu stāju un vingrinājumus tās atgūšanai iemāca labs fizioterapeits. Palīdzēt var atbalsta līdzekļi, ergonomiski krēsli.
Ķermeņa mehānikas ievērošana arī var palīdzēt uzturēt mugurkaula veselību. Piemēram, smagumus ceļot, vajadzētu saliekt ceļgalus, turēt muguru taisni un vienmērīgi sadalīt svaru, tā samazinot slodzi uz mugurkaulu.
Labākais palīgs – fiziskās aktivitātes. Es nespēju attēlot visus vingrinājumus, kas būtu gauži labi kifozes gadījumā. Manuprāt – sākotnēji divas reizes nedēļā jāpiestaigā pie fizioterapeita un visi vingrinājumi – pie zviedru sienas, ar pretestības lentu, ar putuplasta rullīti, ar bumbu, arī stiepšanās vingrinājumi – jāizpilda fizioterapeita klātbūtnē.
Ikdienas vingrojumu programma mājās, kas vērsta uz centrālo muskuļu stiprināšanu, kā arī muguras iztaisnojošo muskuļu stiepšanu un stiprināšanu, bieži vien var palīdzēt kontrolēt kifozi. Noderīgi iemācīties arī pareizi gulēt. Guļot uz muguras, būtu vēlams zem augšējās muguras daļas novietot nelielu dvieli vai plānu spilvenu, bet zem ceļgaliem – vēl vienu spilvenu. Guļot uz sāniem, izmantojams spilvenu, kas nodrošina kakla iztaisnošanu, kā arī lietot spilvenu starp ceļgaliem un nelielu spilvenu, kas atbalsta augšdelmu un plecu. Fizioterapeiti iesaka izvairīties no gulēšanas uz vēdera vai saritināšanās ciešā embrija pozā.
Kaulu veselībai labvēlīgs uzturs
Kaulu veselībai labvēlīgs uzturs palīdz apturēt kifozes veidošanos, īpaši ja kifoze saistīta ar osteoporozi vai mugurkaula kompresijas lūzumu. Mugurkaula veselībai nepieciešams kalcijs, kas palīdz stiprināt kaulus un gana daudz ir atrodams piena produktos, lapu dārzeņos un zivīs. D vitamīns palīdz organismam uzsūkt un izmantot kalciju, un to var atrast olu dzeltenumos, sēnēs, taukainās zivīs (un saules gaismā). Magnijs palīdz regulēt kalcija līmeni un aktivizē D vitamīnu, un to var atrast spinātos, sēklās, pupās, kvinojā, riekstos un pilngraudu produktos. K vitamīns atbalsta veselīgu kaulu veidošanos un var samazināt osteoporozes izraisītu lūzumu risku. To var atrast fermentētos produktos, sierā, gaļā, mājputnu gaļā un olās. Olbaltumvielas nodrošina kaulu matricas veidošanās pamatelementus, atbalsta kaulu veidošanos un atjaunošanos, kā arī palīdz uzturēt kaulu blīvumu un muskuļu spēku, kas var samazināt lūzumu risku. Tās atrodamas liesā gaļā, mājputnu gaļā, zivīs, olās, piena produktos, sojas produktos, pākšaugos, riekstos un sēklās.
Ieradumi un pārtikas produkti, kuru lietošanu ieteicams ierobežot
Kas ir ļaunās ieražas, kas rada mugurkaula problēmas? Viens no spēcīgākajiem osteoporozes riska faktoriem ir smēķēšana un elektronisko cigarešu lietošana. Šis atkarības samazina maksimālo kaulu masu un ievērojami palielina lūzumu risku. Alkohols traucē kaulu veidošanos, hormonu līdzsvaru un kalcija regulāciju, palielinot kaulu sabrukuma risku. Četras vai vairāk tases kafijas dienā var veicināt kalcija un magnija zudumu. Pārmērīgs nātrija (vārāmā sāls) daudzums uzturā palielina kalcija zudumu ar urīnu. Rafinētais cukurs un piesātinātie tauki var veicināt iekaisumu un traucēt kaulu augšanu. Fosfāti un mākslīgās krāsvielas (rūpnieciski ražotos produktos un enerģijas dzērienos) var traucēt kalcija vielmaiņu.
Kā mēdz ārstēt kifozi?
Kifozes ārstēšanas mērķis ir novērst mugurkaula izliekuma progresēšanu, mazināt sāpes, uzlabot stāju un plaušu darbību un novērst nervu bojājumus. Vieglas pakāpes kifozes gadījumā labi der fizioterapija, lai palīdzētu saglabāt muskuļu spēku, elastību un labu stāju. Tā var ietvert vingrinājumus, kas paredzēti stājas uzlabošanai, muguras muskuļu stiprināšanai, lai mazinātu spiedienu uz mugurkaulu, krūšu muskuļu stiepšanai, saspringto aizmugurējo augšstilba muskuļu stiepšanai un to muskuļu grupu stiprināšanai, kuras ietekmē mugurkaula novirze.
No Latvijā pieejamajiem speciālistiem es iesaku apmeklēt kineziologus, kas ar kifozes problēmām tiek galā vislabāk. Manuālā terapija ir fizikālās terapijas speciālistu vai šajā jomā specializējušos ārstu (nevis šarlatānu) veiktā ārstēšana ar rokām, kas ietver locītavu mobilizāciju un muskuļu stiepšanu. Ļoti labi palīdz hiropraktiķu metodes, bet atkal, ja ar šīm metodēm strādā ārsts, nevis šarlatāns.
Bērniem un pusaudžiem, kuri vēl aug un kuriem ir Šeiermana kifoze, tiek ieteiktas ortozes, kas palēnina vai novērš mugurkaula izliekuma progresēšanu. Ortoze tiek regulāri pielāgota, parasti to valkā līdz brīdim, kad bērnam skelets ir nobriedis. Pacientiem, kuru skelets ir pilnībā attīstījies, ortoze neizlabo esošo mugurkaula izliekumu, bet to var izmantot, lai nodrošinātu atbalstu un palīdzētu mazināt sāpes.
Profilakses pasākumi kifozes novēršanai
Kifozes risku bieži vien var samazināt, izmantojot profilakses pasākumus. Osteoporozes novēršana ir īpaši svarīga gados vecākiem cilvēkiem un sievietēm menopauzes periodā, jo tā var samazināt ar vecumu saistītas kifozes risku.
Lai samazinātu stājas kifozes risku, pacientiem vēlams saglabāt pareizu stāju, sēžot un stāvot ar atslābinātiem pleciem, galvu izvietotu vienā līnijā ar mugurkaulu un muguru atbalstītu. Būtu labi regulāri veikt vieglas fiziskās aktivitātes un mērķtiecīgus muskuļu stiprināšanas vingrinājumus. Derētu saglabāt veselīgu ķermeņa svaru, lai samazinātu nevajadzīgu slodzi uz mugurkaulu. Darba vietu derētu ergonomiski optimizēt, regulāri veikt kustību pārtraukumus, lai izvairītos no pārāk ilgas uzturēšanās vienā pozā. Būtiski – izvairīties no atkārtotas vai pārmērīgas muguras slodzes.
Vecāka gadagājuma cilvēkiem kifoze nav vienkārši kosmētisks novecošanās blakusefekts, bet gan stāvoklis, kam nepieciešams pievērst uzmanību, lai mazinātu sāpes, uzlabotu kustību brīvību un novērstu nopietnākus veselības riskus.
