“Nē, Krievija mums neuzbruks līdz…” Rajevs izsaka prognozes par plašāku kara eskalāciju 0
Pēc kārtējām ziņām par iespējamiem Krievijas draudiem Baltijai atkal sākušās spekulācijas par iespējamu uzbrukumu Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas teritorijai. Tomēr Saeimas deputāts un NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs uzskata, ka vismaz tuvākajos mēnešos šāds scenārijs nav reāls.
“Nē, Krievija mums neuzbruks. Un nē, tā situācija nav tāda, kā visi tagad runā. Nākamos sešos mēnešos, tas ir, līdz šī gada beigām, nebūs Krievijas uzbrukuma Latvijai, Igaunijai vai Lietuvai. Ziemassvētki mums būs mierīgi,” tā TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā” sacīja Rajevs.
Viņš aicināja paskatīties nevis uz kartēs uzzīmētajām bultām, bet uz to, kādi spēki Krievijai reāli ir pieejami. Kaļiņingradā, pēc Rajevā teiktā, Krievijas Baltijas flotes spējas ir būtiski ierobežotas, turklāt liela daļa sauszemes vienību, kas teorētiski varētu piedalīties uzbrukumā Baltijai, pašlaik atrodas Ukrainā, turklāt arī to štābi ir iesaistīti karā.
“Viņiem pat nav štāba, ja viņi pat kaut kādas vienības atvilks,” sacīja Rajevs. Viņaprāt, Krievijai šobrīd vienkārši nepietiekot spēku, lai veiktu plašu militāru operāciju teritorijā no Narvas līdz Lietuvas dienvidiem.
Taču pavisam cits scenārijs esot saistīts ar droniem. To palaišanai nav nepieciešami tādi spēki kā sauszemes iebrukumam,
un liels dronu uzbrukums var radīt arī psiholoģisku efektu, skaidroja Rajevs.
Vienlaikus viņš uzskata, ka nopietna Krievijas dronu uzbrukuma gadījumā NATO rīcībā ir pietiekami daudz spēku un spēju, lai atbildētu.
“Mēs simts dronus visdrīzāk notriekt nevarēsim. Bet izdarīt viņiem ļoti sāpīgi par šo uzbrukumu,
lai viņi pēc tam simts un vienu reizi padomātu, vai vispār vajag turpināt vai kaut ko tādu pašu atkārtot, es domāju, to izdarīt mēs varam,” sacīja Rajevs.
Pēc viņa domām, Krievijas izvēle pēc šāda konflikta eskalācijas būtu starp ļoti bīstamu soli – kodolieroču izmantošanu – un deeskalāciju. Rajevs uzskata, ka ticamāks būtu otrais variants.
“Es domāju, ka otrais solis būs deeskalācija,” viņš sacīja, uzsverot, ka Krievijas mēģinājumi iebiedēt NATO nedrīkst paralizēt spēju pieņemt lēmumus
un atbildēt uz iespējamu uzbrukumu.
Krievija var spert bīstamu soli pret NATO: analītiķi ieskicē iespējamo scenāriju
Vienlaikus ārzemju presē arvien parādās jauna informācija par dažādiem scenārijiem, Krievijai uzbrūkot citām valstīm.
Piemēram, medijs “Unian”, atsaucoties “CBC” raksta, ka viens no iespējamajiem scenārijiem paredz Ukrainas bezpilota lidaparātu izmantošanu pret Baltijas valstīm.
Kopš vasaras sākuma Krievija aktīvi pastiprinājusi provokācijas pret NATO dalībvalstīm, vēsta CBC, piebilstot, ka šādā veidā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, vēlas mainīt kara gaitu Ukrainā.
Pēc izdevuma ekspertu domām, karš Austrumeiropā strauji tuvojas kritiskam pagrieziena punktam. Viņuprāt, iemesls tam ir Kremļa uzskats, ka vienīgais veids, kā sakaut Ukrainu, ir politiski sakaut NATO. Maskava uzskata, ka vienīgais iemesls, kāpēc Ukraina joprojām spēj pretoties, ir Rietumu palīdzība.
“Viņi nemeklē izeju. Viņi nemeklē… atkāpšanos. Kad viņi domā par to, ko darīt tālāk, eskalācija ir acīmredzama lieta,” sacīja Varšavas Universitātes Austrumeiropas studiju centra drošības eksperts Vitolds Rodkevičs.
Viņš norādīja, ka Maskavu neapmierinās nekas cits kā pilnīga uzvara Ukrainā. Eksperts pieļauj, ka Maskavai piemērots brīdis rīcībai varētu pienākt gan pirms, gan pēc parlamenta vēlēšanām Krievijā.
Vienlaikus izdevums norāda, ka NATO joprojām nav vienprātības par Krievijas uzbrukuma iespējamību.
Viena no radikālākajām prognozēm nākusi no ASV izlūkdienestiem. Augustā tie informējuši Poliju un Baltijas valstis, ka Krievija varētu būt gatava “provokatīvām darbībām” pret NATO, kamēr karš Ukrainā vēl turpinās.
Žurnālisti norāda, ka Krievija centusies vājināt NATO vismaz kopš Krimas aneksijas 2014. gadā. Tomēr Donalda Trampa atgriešanās pie varas esot uzlabojusi priekšnoteikumus šādai rīcībai.
Izdevums citē bijušo Kanādas vēstnieci NATO Keriju Baku. Viņa norādīja, ka Krievija pašlaik esot saņēmusi sava veida iespēju logu rīcībai. Lai gan diplomāte netic tiešam Krievijas uzbrukumam NATO, viņa uzskata, ka Maskava varētu “pamēģināt kaut ko neskaidru”.
“Vai es domāju, ka viņi darīs kaut ko tādu, kas nepārprotami vērsts uz NATO lēmumu pieņemšanas procesa un politiskās vienotības graušanu? Pilnīgi noteikti,” sacīja Baka.
Izdevums par vienu no ticamākajiem uzskata arī Lietuvas izlūkdienestu izteikto scenāriju. Tas paredz, ka Krievija varētu izmantot sagūstītus Ukrainas bezpilota lidaparātus tā dēvētajā “false flag” jeb viltus karoga operācijā pret kādu Baltijas valsti.
Šādas provokācijas mērķis, visticamāk, būtu vairāk politisks nekā militārs. Izdevums šādu scenāriju uzskata par “ticamāku”, jo Ukrainas bezpilota lidaparāti Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmu ietekmē jau vairākkārt nonākuši NATO gaisa telpā.
“Viņu interesēs ir to darīt tagad. Un es nedomāju, ka NATO ir pilnībā gatava reaģēt, jo īpaši neskaidrības dēļ par ASV reakciju,” piebilda Baka.
